Situāciju regulāros reidos kontrolē un uzrauga pašvaldību policisti, kam ikdienā nākas ne tikai sodīt pārkāpējus, bet arī izskaidrot pašsaprotamas lietas.
Piemēram, automašīnu patvaļīgi izbraukātās sliedes aizved līdz pašai Bernātu pludmalei. Šī esot pati iecienītākā atpūtnieku vieta, stāsta Nīcas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kristaps Kokins.
Te tiekot novietoti transportlīdzekļi, kurti ugunskuri, uzstādīti grili, arī celtas teltis. Par šādu rīcību administratīvo pārkāpumu protokoli un naudas sodi pērn vasarā izrakstīti vai katru dienu, šogad bijuši jau četri gadījumi.
Kokins gan piebilst, ka mēdzot cilvēkiem izskaidrot lietas būtību, lai nepieļautu līdzīgas situācijas.
“Bernātos ir tikai viens galvenais ceļš, divi stāvlaukumi. Visur, kur nedrīkst braukt, uzstādītas maziņas zīmītes ar nosvītrotu automašīnu. Ja mēs aizbraucam tālāk par šo zīmi, tad zinām, ka var iestāties administratīvā atbildība un pienākas sods par šādu darbību,” skaidro Kokins.
Rucavas, Nīcas, Pāvilostas novados par iebraukšanas aizliegumu kāpu zonā brīdina vai nu ceļa zīmes vai cita veida norādes.
Savukārt Liepājā, Karostas piekrastē, neraugoties uz regulāriem pašvaldības policijas reidiem, automašīnas brīvi pārvietojas pa kāpās iebraukātajiem celiņiem, arī aizlieguma zīmes šeit nemana.
Liepājas pašvaldības policijas transporta kontroles nodaļas priekšnieka vietnieks Andis Košinskis stāsta, ka 2010.gadā zīmes bija uzstādītas, “bet cilvēki tās nolauza”.
“Nākamceturtdien tiks uzstādītas 15 ceļa zīmes, kurās būs rakstīts – tā ir Baltijas jūras piekrastes krasta kāpu aizsargjosla,” piebilst Košinskis.
Lai saudzētu piejūras vides zemsedzi, par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanos, stāvēšanu vai apstāšanos kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai aizsargājamās dabas teritorijās piemērojams administratīvais naudas sods no 30 līdz 140 eiro, bet par atkārtotu pārkāpumu gada laikā sods ir no 140 līdz 350 eiro.
