Panorāma

Vairākums Latvijas valdības politiķu krievu valodu nelieto

Panorāma

No nepieciešamajiem 37 500 eiro saziedoti 30 000

Joprojām daudzi dzīvnieku mocīšanas gadījumi

Joprojām daudz dzīvnieku mocīšanas gadījumu, policija kāpumu statistikā nesaskata

Aizvadītajās nedēļās dzīvnieku aizstāvji publicējuši vairākus stāstus par cilvēku spīdzinātiem un mocītiem dzīvniekiem - tikai daļu izdevies izglābt. Patversmē "Ulubele" uzskata, ka dzīvnieku apzinātas sakropļošanas gadījumu skaitam ir tendence pieaugt, bet šos vērojumus neapstiprina Valsts policijas statistika.

Augusta beigās dzīvnieku aizstāvji ziņoja par kaķi, kas Rīgā sašauts ar pneimatisko ieroci. No dzīvnieka izņemtas divas skrotis. Katru dienu sociālo tīklu vietnēs sekoja stāsti par kaķa atlabšanu pēc pārciestas operācijas. Taču septembra sākumā dzīvnieks cīņu par dzīvību zaudēja. Dažas dienas vēlāk sekoja nākamā ziņa. Par suni, ko mēģināts aprakt dzīvu. 

"Svētdien mēs saņēmām Valsts policijas izsaukumu, ka Bolderājā, privātmājas teritorijā ir mēģinājums aprakt dzīvu suni. Kad mūsu cilvēki aizbrauca, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija suni jau bija izvilkuši no bedres. Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess un mēs ceram, ka Valsts policija atradīs vainīgo," pastāstīja patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

"Ulubeles" vadītāja, stāstot par savu pieredzi, norādīja, ka

panākt, lai tiktu ierosināts kriminālprocess par sliktu izturēšanos pret dzīvnieku, neesot viegli.

"Ja tur nav visas tās nozieguma noziedzīgās pazīmes, piemēram, dzīvnieks nav neatgriezeniski sakropļots vai miris, tad principā ir pat atteikums krimināllietas uzsākšanai," teica Džonsone. "Tas, mūsuprāt, nav pareizi un neiet kopā ar tādu empātisku, civilizētu sabiedrību."

Džonsone uzskata, ka šādu gadījumu skaitam ir tendence pieaugt un viens no iemesliem ir nesodāmība un likums, kas ir pārāk maigs pret dzīvnieku mocītājiem.

Šo pieņēmumu noraida Valsts policijā.

Par dzīvnieku mocīšanu un spīdzināšanu, kā arī turēšanu nepiemērotos apstākļos, ik gadu Valsts policijā sāk ne mazāk kā simt kriminālprocesu pēc krimināllikuma pantiem,

kuri kā smagāko sodu paredz brīvības atņemšanu pat līdz pieciem gadiem.

"Par pēdējiem pieciem gadiem uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 130 procesi," paskaidroja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Vitālijs Podvinskis. "Tas nenozīmē, ka tie ir tie paši procesi, kuri bija uzsākti. Izmeklēšana ilgst vairāk nekā gadu vai pat vairākus gadus."

Valsts policijā arī noraida, ka likums būtu pārāk maigs. Gadījumos, kas nonākuši Ekonomisko noziegumu pārvaldes rīcībā, dzīvnieku mocītājus izdevies saukt pie atbildības, pamatojoties uz esošajiem krimināllikuma pantiem. Gan Valsts policija, gan dzīvnieku aizstāvji aicina nepalikt vienaldzīgiem un redzot cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ziņot tiesībsargājošajām iestādēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti