Pilnīgi jaunu autostāvvietu, izcērtot šim nolūkam 16 kokus, Jelgavas vietvara iecerējusi izbūvēt skvērā aiz pilsētas Kultūras nama, kur pirms septiņiem gadiem uzstādīts piemineklis dziedātājai Norai Bumbierei un kurš ir ikdienas atpūtas vieta apkārtējo namu iedzīvotājiem. Jelgavniekos šis fakts radījis neizpratni un sašutumu.
Biedrības „Jelgavas attīstībai“ valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš raidījumam uzsvēra, ka pašas Jelgavas domes pieņemtie pilsētas saistošie noteikumi aizliedz konkrētajā skvērā būvēt autostāvvietu vai veikt jebkāda veida saimniecisko darbību, kas neatbilst parka nozīmei un tā rezultātā tas zaudētu savu nozīmi.
Viņš aicina domi pārskatīt jau esošo autostāvvietu izmantošanas nosacījumus ielās ap Kultūras namu.
“Mēs kā biedrība esam kategoriski pret šī skvēra, parka atdošanu automašīnām.
Jelgavā bieži ir kā tāds lupatu deķa variants – katrs pa kaut kādam gabaliņam kaut ko pielipina, kaut ko sadara, bet tādas kopainas, tādas skaistas bildes nav,” norādīja Āboliņš.
5. decembrī, kad noslēdzās sabiedriskā apspriešana par koku iespējamo izciršanu, biedrība „Jelgavas attīstībai“ vērsās pilsētas domē ar vēstuli, kurā argumentē savu viedokli.
Taču pašvaldības pārstāvji iedzīvotāju bažas dēvēja par nepamatotām, uzsverot, ka iecerētā autostāvvieta būs mazāka par to, kādu to iedomājas šīs idejas pretinieki, turklāt arī vizuāli pievilcīgāka par lielajiem asfaltētajiem plačiem, kādi parasti izskatās auto stāvlaukumi. Taču vajadzība to būvēt esot.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs skaidroja, ka ir “nepieciešamība pēc automašīnu novietošanas, īpaši pasākumu laikā pie Jelgavas Kultūras nama – šis jautājums jau ir daudzus gadus”.
“Tiek regulāri saņemtas sūdzības gan no vecākiem, kas pēc pulciņu nodarbībām brauc pēc bērniem, gan no pasākumu apmeklētājiem, ka īpaši šajās maksimumstundās, kad ir lielie pasākumi, automašīnu novietošana ir apgrūtināta ap Kultūras namu,” stāstīja Mielavs.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics informēja, ka Kultūras namā gadā notiek aptuveni 300 pasākumi, kopumā uz tiem ierodas aptuveni 150 000 apmeklētāju.
“Un tā intensitāte ir ne tikai uz pasākumiem, bet arī uz kolektīvu mēģinājumiem. Tātad mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kuri te no pulksten 14.00 līdz 22.00 mēģina. Tātad zālē mums ir 670 vietas, un pasākumi mums notiek no pirmdienas līdz svētdienai, un mēģinājumi arī notiek no pirmdienas līdz piektdienai. Tas skaits ir virs tūkstoša ikdienā,” klāstīja Buškevics.
Mielavs arī norādīja, ka Kultūras nama apmeklētājiem “ir jāmeklē stāvvietas, ir jābrauc tālu no Kultūras nama, lai atrastu vietu, un īpaši izceļama ir problēma, ka
tiek piepildīti daudzdzīvokļu namu pagalmi ar automašīnām, kas, protams, neapmierina iedzīvotājus, kas tur dzīvo”.
Sabiedriskā apspriešana koku izciršanas jautājumā noslēdzās 5. decembrī. Jelgavas domē informēja, ka pilsētas Būvvaldē turpinās darbs pie atbilžu apkopošanas un ka no aptuveni 600 balsīm saskaitīta apmēram puse.
Provizoriskie rezultāti liecinot, ka jelgavnieki ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsojuši pret koku izciršanu.
Tāpēc uzņēmums „Pilsētsaimniecība“ tuvākajā laikā sāks darbu pie citu risinājumu meklēšanas.
