"Šī vilnas filca cepure ir pagājušā gadsimta 20., 30.gadi, noteikti. Es viņu izpētu, es sarakstu, kas tur viss ir, un tad ir pats interesantākais, man ir jānosaka šķiedra, cik viņa ir piesārņota, vai viņai ir jāveic sausā attīrīšana vispirms," par savu darbu stāsta tekstila izstrādājumu restauratore Zanda Zariņa.
Viņa ir tekstila izstrādājumu restauratore. Pie viņas vēsturiski nozīmīgie priekšmeti nonāk gan no muzeja krājuma, gan no privātajām kolekcijām.
Izpētes procesā palīgā nāk daudzveidīgs tehnoloģiskais aprīkojums, ar kuru palīdzību iespējams veikt analīzi.
Zemgales Restaurācijas centra vadītāja Saiva Kuple saka, ka "šeit ir mākslas darbu klīnika".
"Vienīgais, ko mēs šeit uz vietas nedarām, tās ir dažādas laboratoriskās analīzes, bet mums ir rentgens. Ar rentgenu var caurskatīt materiālus. Piemēram, gleznām apslēptus uzrakstus varam ieraudzīt un bojājumus, tā kā tās ir dažādas iespējas," saka Kuple.
Izpētes procesā restauratori atklāj daudz interesantu faktu, kas stāsta par vēsturi un atklāj amatnieku meistarību.
"Šeit ir piemērs – salmu cepure. Bojājumu vietas mēs redzam, tie ir placināti rudzu salmi, kas arī ir jānosaka. Ir salmu cepure. Kas tas par salmu? Ir rudzu salmi, ir vasaras kviešu placinātie salmi. Un ziniet, ar salmu cepurēm var aiziet tik tālu, [ka uzzina,] kad pirmo reizi Eiropā ieveda pirmo labību," atklāj Zanda Zariņa.
Restauratore 10 gadu laikā radījusi krāšņus 19. gadsimta dāmu tērpu prototipus, kas šobrīd apskatāmi muzejā. Līdzās ekspozīcijai apskatāmi arī Zandas Zariņas tekstila izstrādājumu oriģinālie priekšmeti no personīgās kolekcijas.
Zanda Zariņa atzīst, ka daudzi priekšmeti līdz viņai nonākuši nejauši. Kas citam šķiet lieks, vēstures zinātājiem tā ir vesela bagātība.
"Šīs lietas pie manis turpina savu jauno dzīvi. Zināms man ir tas, ka sieviete, kas ir šo [bērna apģērbu] darinājusi, ir tikusi izsūtīta uz Sibīriju un nav atgriezusies," atklāj Zanda Zariņa.
Zemgales Restaurācijas centrs durvis vēris šā gada sākumā, tā mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu. Arī iedzīvotājiem ir iespēja nest savus priekšmetus, lai izzinātu un saglabātu to vēsturisko vērtību.
