No juridiskā aspekta jaunas ministrijas veidošanas ceļš ir šāds: vispirms nepieciešams grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu, pēc tam būs jāpieņem jaunās ministrijas nolikums, tam sekos funkciju nodošana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas. Tiks grozīti arī jau esošo ministriju nolikumi. Vienlaikus pastāv iespēja, ka varētu būt jāveic izmaiņas arī citos Ministru kabineta noteikumos vai likumos, kuros atrunātas ministriju funkcijas.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas vadītāja Elīna Mīļā norādīja: "Pieņemsim, tāds konkrēts skaits – vai tie ir desmit, padsmit vai 20 normatīvie akti, kas ir jāgroza, mēs to patlaban vēl pateikt nevaram. Atkarībā no tā, kāds tad būs šis tvērums attiecīgajai ministrijai."
Pēdējo reizi par jaunas ministrijas izveidi tika lemts pirms apmēram 11 gadiem. Toreiz radīja VARAM. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis uzskata, ka uz šīs ministrijas pleciem šobrīd, iespējams, bijis pārāk daudz. Un tas varētu būt pieprasījis savas izmaiņas.
Daugulis atzīmēja: "Kopš VARAM ir izdalīta kā atsevišķa ministrija tādu vai citādu iemeslu dēļ tās spējas, pareizāk sakot, varbūt pat ne spējas, bet pārraudzības lauks ir krietni pieaudzis."
Jaunas ministrijas izveide par labu varētu nākt arī kopējā virziena un attīstības noteikšanā, uzskata Daugulis.
"Daudzos jautājumos bija konflikts starp Ekonomikas ministriju un VARAM. Tieši nevis par detaļām, bet stratēģisku redzējumu – kā tad būtu jāattīstās Latvijai kopsolī ar vides jautājumiem," atzina Daugulis.
Pasaules Dabas fonda pārstāvniecība Latvijā jaunās ministrijas izveidi, no vienas puses, uzlūko pozitīvi, ņemot vērā enerģētikas un klimata nozīmību. Tomēr tas, kādēļ klimats atdalīts no vides, nav skaidrs.
Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis skaidroja: "Veidojot jaunu ministriju, būtu noteikti jāliek klimats, enerģētika un vide, izprotot, ka vide aptver gan vides aizsardzības, gan bioloģiskās daudzveidības jautājumus. Visi starptautiskie pētījumi šobrīd pasaka, ka abas šīs lielās krīzes, kas arī ir reģionālas un parādās arī nacionāli, proti, klimata jautājums un bioloģiskā daudzveidība ir jāskatās savstarpēji integrēti."
Valsts kancelejā Latvijas Televīzijai skaidro – ja par jaunās ministrijas izveidi varēs panākt ātru vienošanos politiski, tā varētu sākt strādāt apmēram nākamā gada sākumā. Patlaban noteikts, ka ministriju plānots veidot esošo resursu ietvaros – attiecīgi nepiesaistot jaunus darbiniekus vai nepieprasot papildu finansējumu.
KONTEKSTS:
Nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība parakstīja sadarbības memorandu, kurā citstarp politiskie spēki par sasniedzamajiem mērķiem izvirzījuši valsts drošības uzlabošanu, veselības aprūpes pilnveidošanu, Latvijas enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšanu un apņēmušies nesaudzīgi cīnīties pret korupciju.
Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Jaunievēlētā 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī. 14. Saeimas pirmajā sēdē deputāti izraudzījās Prezidija locekļus, par Saeima priekšsēdētāju ievēlēja "Apvienotā saraksta" pārstāvi Edvardu Smiltēnu.
