Jakubauska ir ārste un māte astoņus gadus vecai meitenītei ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Šobrīd bērns sācis mācīties 1. klasē, un jau pirms tam ģimene ilgi domāja, vai sūtīt atvasi vispārizglītojošā skolā vai arī speciālajā izglītības iestādē, ņemot vērā, ka meitas stāvoklis nav smags. Izvēle krita par labu speciālajai izglītībai.
"Ir iespēja viņu sūtīt vispārizglītojošā, bet viņai tas būs par grūtu, jo tur ir pārāk daudz bērnu. Pirmkārt, skolām būs grūti, gan pasniedzējiem būs grūti. Nav mums tās asistentu lietas tik sakārtotas, atalgojuma lietas. Tur daudz ir problēmu. Tā jau viss ir forši, ar bērnu darbojas, viņai patīk tā skola. Protams, vēl nevaru komentēt, viņa tikko ir sākusi skolu, bet gribētos kaut ko vairāk, lai tur ir," pauž Jakubauska.
Līdzīgs viedoklis ir arī biedrības "Dižvanagi" Baltijas rehabilitācijas centra vadītājai Ilzei Durņevai, kura jau vairāk nekā desmit gadus ikdienā ar procedūrām un aktivitātēm palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām integrēties sabiedrībā.
"Ja mēs no mazotnes sākam ar to strādāt, arī vecāks tad spēj pieņemt un saprast, kur būtu vieta bērnam, jo vienu brīdi mēs ļoti gribējām, lai mūsu bērni iet parastā skolā. Protams, viņi to nevar. Es arī gribēju savā laikā, lai to varētu izdarīt. Bet mums nav alternatīvas. Mums ir viens grāvis un otrs grāvis," pauda biedrības ''Dižvanagi'' vadītāja, valdes priekšsēdētāja Ilze Durņeva.
Lai uzlabotu speciālās izglītības iespējas attīstības centros un labāk sagatavotu bērnu dzīvei, Liepājas Universitāte sadarbībā ar organizāciju "Skola 2030" un Līvupes attīstības centru un pamatskolu izstrādājuši kompetenču izglītības pieeju bērniem ar smagām garīgās attīstības problēmām.
"Kompetenču pieeja speciālā izglītībā – mēs viņu tā, iespējams, arī iepriekš nesaucām, bet tā ir orientēta uz to, ka cilvēks apgūst zināšanas un prasmes , kas ir praktiski pielietojamas dzīvē. Pirms mēs sākam kaut ko mācīt, mēs jautājam, ko tas cilvēks ar to darīs," skaidro Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta direktore Dina Bethere.
Šādu mācību procesu palēnām jau ievieš Līvupes attīstības centrs un pamatskola, kurā šobrīd mācās aptuveni 250 skolēni. Iestādes vadība gan saka, ka līdzīgi kompetenču izglītība principi speciālajā izglītībā ir bijusi neatņemama sastāvdaļa jau ilgus gadus, bet pēc katra pedagoga paša izpratnes. Toties tagad iedotas skaidrākas vienotas vadlīnijas.
"Drusciņ varbūt mainās kādi uzsvari uz tehnoloģijām, bet atkal jāņem vērā mūsu bērnu specifika un attīstības līmenis, ka ne visi to var, ne visi to varēs. Darām to, ko katrs var izdarīt. Jau tagad attālinātā procesā sapratām, ka ir vairāk jāstrādā pie tehnoloģiju izmantošanas," norādīja Liepājas Līvupes pamatskolas un attīstības centra direktore Sarmīte Sidorova.
Jaunais kompetenču pieejas modelis speciālajā izglītībā tiek ieviests pakāpeniski, un, kā saka tā veidotāji, tuvāko gadu laikā tas tiks pārskatīts, lai atrastu stiprās un vājās puses.
