Dienas ziņas

Ziņojums: 89% žurnālistu slepkavību nav atrisinātas

Dienas ziņas

Pasniedz valsts augstākos apbalvojumus

Latvijas simtgades karogs nonāk muzejā

Izstādi «Latvijas gadsimts» gada laikā apmeklējuši 50 tūkstoši cilvēku

Gadu pēc muzeju kopizstādes „Latvijas gadsimts” atklāšanas to papildinājuši vairāki unikāli eksponāti – jaunas liecības par Latvijas valsts dibinātājiem un arī īpašs Latvijas karogs, kas valsts simtgades gaidās apceļojis latviešus 19 pasaules valstīs. Dienu pirms Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas karogs un novēlējumu grāmata nonāks „Latvijas gadsimta” ekspozīcijā.

Izstādi «Latvijas gadsimts» gada laikā apmeklējuši 50 tūkstoši cilvēkuMāra Rozenberga

    Cēsu tekstilmākslinieces Dagnijas Kupčas austais smalkvilnas karogs atrodas izstādes sadaļā „Latvieši pasaulē”. Tam līdzās – bieza, ievākota novēlējumu grāmata ar ierakstiem no 61 pilsētas 19 valstīs, kur dzīvojošos latviešus karogs apceļojis divu gadu laikā. Šī ideja dzima pasaules latviešu jauniešu nometnē 2x2.

    Karoga ceļu plānoja Jolanta Borīte no Latvijas valsts Simtgades biroja: „Mēs nevarējām iedomāties, kādu emocionālo bāzi šī iniciatīva nesīs līdzi. Tautieši pasaulē, sevišķi vecākā gadagājuma cilvēki to uztvēra kā iespēju viņiem tālumā pieskarties Latvijai, būt klātesošam un svinēt kopā. Jā, šie notikumi bija ļoti dažādi – no maziem ģimenes svētkiem līdz latviešu skoliņām, nometnēm, lieliem kultūras pasākumiem un kongresiem.”

    Gadījies, ka karogs iestrēdzis muitā vai nav laikus piegādāts, bet vienmēr viss gandrīz neticami atrisinājies. „Kaut kā saslēdzas visi spēki un izrādās – piemēram, ka DHL strādā kāds latvietis un viņš palīdz naktī izkraut konteinerus, lai atrastu karoga kasti un nogādātu to. Tā mums bija Parīzē. Savukārt Norvēģijā pasākums vēstniecībā jau bija sācies, kad karogu piegādāja,” atminas Borīte.

    Pasauli apceļojušais Latvijas karogs nav vienīgais eksponāts, kas papildinās 68 muzeju kopizstādi „Latvijas gadsimts”. Nacionālajā vēstures muzejā nonākušas arī jaunas, vērtīgas liecības par Latvijas valsts dibinātājiem. „Viena lieta ir Viļa Gulbja meitas dāvinājums pagājušā gada nogalē ar tiešām izcilām lietām – viņa apbalvojumiem, dokumentiem, fotogrāfijām. Un pavisam nesen mēs no Stokholmas pārvedām trīs Latvijas valsts dibinātāju – Paula, Bruno un Klāras Kalniņu – dzimtas fotogrāfijas un priekšmetus,” stāsta vēsturnieks Toms Ķikuts.

    Pašlaik notiek dāvinājumu izpēte, bet nākotnē tos varēs redzēt arī apmeklētāji. Pirmajā izstādes „Latvijas gadsimts” gadā to apmeklējuši 50 tūkstoši cilvēku, ko muzejs vērtē kā ļoti lielu skaitu. Ārzemniekus interesējot stāsti par Latvijas senāko vēsturi un ceļu uz valsti, bet vietējie visvairāk iecienījuši telpas, kas vēsta tieši par valsts dibināšanu 1918. gada 18. novembrī, un eksponātus, ko pazīst no savas pieredzes padomju un atmodas laikā, atklāj vēsturnieks Imants Cīrulis.

    „Daudzi atpazīst sevi arī starpkaru Latvijā, kur ir 20.-30. gadu priekšmeti un dzīvesstāsti. Piemēram, mums ir stāsts par jaunsaimnieku Kārli Kauliņu, kurš tukšā vietā iekopa priekšzīmīgu zemnieku saimniecību. Daudzi apmeklētāji ir teikuši – jā, mans vectēvs vai vecvectēvs darīja tieši tāpat.

    Liela vērtība ir šīs izstādes vispārīgais raksturs – daudzi cilvēki var atpazīt savu dzimtas stāstu, ieraudzīt sevi, savas ģimenes pagātni lielākā valsts un sabiedrības kontekstā,” saka Cīrulis.

    Izstāde „Latvijas gadsimts” Nacionālajā vēstures muzejā, bijušajā „Saktas” mājā, būs apskatāma vēl divus gadus. 4. maijā izstādes apmeklējums būs bez maksas.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti