Izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā virza tā dēvēto lobēšanas atklātības likumu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 5. oktobrī, atbalstīja virzīt uz Saeimu izskatīšanai galīgajā lasījumā lobēšanas atklātības jeb Interešu pārstāvības atklātības likuma projektu.

Jaunizstrādātā likuma projekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, informēja parlamentā. 

Likuma projekts definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā. 

Plānots, ka Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību. 

Iecerēts arī, ka Interešu pārstāvniecības atklātības likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. janvārī. Plānots, ka Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu sāks 2025. gada 1.septembrī.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns ("Konservatīvie") intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka ar šo likumprojektu no valsts puses tiktu atzītas jebkuras fiziskas vai juridiskas personas tiesības griezties pie likumdevēja ar savu problēmu, izstāstīt likumdevējam, kāpēc tas ir svarīgi un kādas izmaiņas būtu nepieciešamas. 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns par likumu
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Rancāns norādīja: "Šai komunikācijai būtu jābūt atklātai. Respektīvi – lai citi sabiedrības pārstāvji varētu zināt, kurš pie kā ir griezies un kuru likumu ir ietekmējis. Šī komunikācija starp lobētājiem jeb interešu pārstāvjiem un likumdevēju, kā arī citiem publiskās varas pārstāvjiem,  turpmāk būs reģistrējama."

Vienlaikus Rancāns atzīmēja, ka šāds likums ļautu novērst situācijas, kad lēmumu pieņemšana nenotiek atklāti. Viņš pauda: "Šobrīd mums šāda regulējuma nav. (..) Atsevišķas tikšanās kafejnīcās, tas, kas kaut kur ir noticis, nofilmēts, rada aizdomu ēnu pār tiem, kas tiekas un runājas. Tam vajadzētu notikt atklāti, un tam vajadzētu būt reģistrējamam, lai katrs varētu pārliecināties."

Rancāns gan neizslēdza, ka varētu būt gadījumi, kad cilvēki tāpat cenšas lēmumu pieņēmējus lobēt slepenībā, tomēr svarīgi ir vērot, kā šis attīstītos praksē: "Tad būs jādomā par sodiem, kā pastiprināt to. Vai arī tomēr cilvēki godprātīgi gribēs pildīt šīs likuma prasības."

Rancāns arī piekrita citu kolēģu viedoklim, ka šī likuma pieņemšana būtu viens no būtiskākajiem 13. Saeimas paveiktajiem darbiem. Viņš sacīja: "[Šis lēmums] atrisinātu likumu, kuru iepriekšējās valdības un Saeimas 12 gadu laikā nespēja pieņemt."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti