De Facto

Neiespējamie 2,5 miljoni – nav naudas ģimenes ārstu palīgiem

De Facto

De Facto - Jaunas liecības ārsta Ņikiforenko lietā

Izmaiņas likumā paver ceļu uz kāpu privatizāciju

Izmaiņas Meža likumā paver iespēju būdiņu īpašniekam privatizēt kāpas Jūrmalā

Valsts aktīvu pārvaldītājs “Possessor” plāno virzīt privatizācijai trīsarpus hektārus priežu meža Jūrmalā pie pašas pludmales. Uz īpašuma atrodas trīs necilas būves, kuras šoruden iegādājies “Rietumu bankas” īpašnieka Leonīda Esterkina uzņēmums. Ceļu šīs meža zemes un arī citu privatizācijai pavēruši grozījumi Meža likumā, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.

Jūrmalā, Dubultos, starp pludmali un bijušo viesnīcu “Rīgas līcis” atrodas valstij piederošas kāpas. Tām cauri ved jūrmalnieku pastaigu takas. Saskaņā ar dokumentiem uz īpašuma atrodas arī caurlaižu punkts, nojume un vasaras duša.

Šīs trīs vecās būves agrāk piederējušas gan “Latvijas gāzei”, gan “Ventspils naftai”, gan “Latvijas kuģniecībai”. Šoruden tās pārpirka Esterkinam piederošs uzņēmums “EM investments”. Par būdiņām samaksāja pusmiljonu eiro. Reizē šī firma par 5,5  miljoniem eiro atpirka no kuģniecības viesnīcas “Rīgas līcis” graustu, kas atrodas blakus gabalā.

Viss liecina par nopietniem nodomiem teritoriju attīstīt. Apbūve gan atļauta tikai vecās viesnīcas teritorijā. Priedēm apaugušās kāpas ir dabas teritorija.

Tomēr par iespējamu kāpu apbūvi ir satraukts Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis un domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms.

“Šī teritorija jau vēsturiski no Dubultiem, no Kļavu ielas ir iedzīvotāju pastaigu vieta," teica Kornblūms. "Tas bēdīgais iznākums būs, ka kārtējo reizi mēģinās mainīt zonējumu un viņa kļūs apbūvējama.”

Iemesls satraukumam ir valsts aktīvu pārvaldītāja “Possessor”, agrākās “Privatizācijas aģentūras”, lūgums domei privatizācijas vajadzībām pateikt, kāds ir šī zemes gabala lietošanas mērķis. Par zemes nomu vai pirkšanu interesējies jaunais būvju īpašnieks.

Maijā stājās spēkā izmaiņas Meža likumā, kas ļauj būvju īpašniekiem ar valdības lēmumu privatizēt lielākas valsts meža zemes, nekā agrāk bija atļauts,

ja, piemēram, zemesgabala dalīšana nav pieļaujama. Jūrmalas dome šovasar tieši informējusi, ka šis kāpu posms nav dalāms.

“Possessor” nekustamā īpašuma departamenta vadītāja Darja Ivanova stāsta, ka šobrīd ir pamats izskatīt tos privatizācijas ierosinājumus, kur privatizējamo objektu sastāvā ir mežs. Tas attiecas arī uz minēto īpašumu Jūrmalā.

Viņa atklāja, ka “Possessor” plānoja gatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par privatizāciju un virzīt to izskatīšanai. Taču no vairākiem Jūrmalas domes deputātiem saņemts priekšlikums, ka īpašumu varētu atdot pašvaldībai. Tādēļ “Possessor” lūgs domei paust oficiālu nostāju, vai pašvaldība vēlas iegūt šos trīsarpus hektārus meža.   

“Gadījumā, ja no Jūrmalas domes tiks saņemts attiecīgs lēmums, mēs virzīsim Ministru kabineta rīkojuma projektu par šī zemes gabala nodošanu Jūrmalas pašvaldībai,” atklāja Ivanova.

Tas nozīmē, ka

Jūrmalas domei tagad būs jālemj, vai tā vēlas bez atlīdzības iegūt dabas pamatni jūras krastā. Pretējā gadījumā uz to pretendēs “Rietumu bankas” īpašnieka uzņēmums.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (Zaļo un Zemnieku savienība), atsaucoties uz savu līdzšinējo pieredzi, LTV raidījumam sacīja, ka īpašuma pārņemšanai esot šķēršļi. Savukārt opozīcijas deputāts Kronblūms ir pārliecināts, ka zemesgabalu nedrīkst ļaut privatizēt, jo agrāk vai vēlāk privātais īpašnieks gribēs ieguldīto naudu atpelnīt un šeit veidot, piemēram, kūrortu.

Truksnis apgalvo, ka neatkarīgi no tā, kam īpašums piederēs, tur palikšot mežs.

“Kas attiecas uz izmantošanas mērķi, pašvaldībai nav nekādu plānu padarīt to par apbūves teritoriju," teica Truksnis. "Ne šajā plānā, ne kādos citos. Tā kā tā būs dabas pamatne laiku laikos.”  

“Rietumu banka” komentāru par saviem zemes attīstīšanas plāniem nesniedza, jo “EM investments” neietilpstot “Rietumu bankas” grupā, bet uzņēmuma īpašnieks Esterkins šonedēļ atradās ārzemēs.

“Possessor” portfelī pavisam ir 14 šādi objekti ar valsts meža zemi un privātām būvēm, kurus agrāk nevarēja virzīt privatizācijai,

bet pēc grozījumiem Meža likumā šāda iespēja ir. Par sešiem jau ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par nodošanu privatizācijai, bet viens ir izstrādes procesā. Pārējiem objektiem ir papildu šķēršļi privatizācijai, tostarp tos varētu nodot pašvaldībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt