IZM sola sagatavot skolotājus un materiālus valodas reformai krievu skolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc četriem gadiem mācības skolās būs tikai latviešu valodā. Pārmaiņas nepieciešams, lai visi mazākumtautību skolu absolventi varētu brīvi sazināties valsts valodā. Tas būs izaicinājums skolotājiem mācīt audzēkņus, kas šobrīd slikti runā latviski. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola gatavot speciālus mācību materiālus un tālāk izglītot skolotājus. Noteicošais faktors veiksmīgai reformai būšot sabiedrības izpratne.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) vēstniecību pārstāvjus iepazīstināja ar mazākumtautību izglītības programmu attīstību un latviešu valodas apguvi. Šobrīd ir ieviests vienots centralizēto eksāmenu saturs un vismaz sestā daļa priekšmetu ir jāmāca latviski. Druviete absolventu zināšanas vērtē kā nepietiekamas un ir pārliecināta, ka vajag spert nākamos reformas soļus.

„Mazākumtautību skolu absolventu latviešu valodas zināšanas ir labas, bet nav ļoti labas un nav pietiekamas, lai pilnīgi brīvi varētu sazināties par visām dzīves jomām. Bet tajā pašā laikā, protams, pamats valsts valodas apguvei ir dzimtās valodas apguve un tā Latvijā joprojām tiks saglabāta,” norāda Druviete.

Sākot ar 2018.gada septembri, mācības notiks tikai valsts valodā, izņemot  mazākumtautību valodas un etniskās kultūras priekšmetus. Druviete uzsver, ka tās nebūs radikālas pārmaiņas, bet likumsakarīgs posms, uz kuru tiecamies jau no 90.gadiem.

Rīgas 68.vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Svetlana Šibajeva stāsta, ka lielākās grūtības būs fizikas, bioloģijas un ķīmijas terminu lietojums, kurus skolēniem ir problēmas apgūt pat dzimtajā valodā. „10., 11., 12. klasē ir ļoti sarežģīts un nopietns materiāls, kur būs tiešām grūti uzreiz pāriet uz sarežģītu terminoloģiju, izpratni un definīcijām latviešu valodā. Uzreiz tiešām būs grūti. Lai palīdzētu bērniem gatavoties, mēs ļoti aktīvi jau izmantojam Dabaszinātnes un matemātikas izglītības centra materiālus dzm.lu.lv. Tur ir tāda lapa kā „Mācies pats”, un skolēni var pārbaudīt savas prasmes un iemaņas, savas zināšanas dotajos priekšmetos tieši latviešu valodā.”

Skolotājiem reforma būšot izaicinājums, sarežģīto izskaidrot vienkārši un saprotami. Šibajeva uzskata, ka grūti būs bērniem, kuri ģimenē un ikdienā maz runā latviski. IZM pašlaik strādā arī pie mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu pilnveides. „Pilnveidot mazākumtautību izglītības programmas bērnudārzā, pirmskolā. Pašreiz ir nosacījums, ka latviešu valoda ir jāmāca divas reizes nedēļa pa 15 minūtēm. Tas pilnīgi noteikti ir par maz. Darba grupa ir gatava piedāvāt risinājumu, kā vecumam atbilstošā veidā ar rotaļu nodarbībām stiprināt latviešu valodas vidi, tātad nodrošināt to, ka pirmajā klasē bērni ierodas jau ar samērā labām latviešu valodas zināšanām, kas mūs tuvina šim mērķim nodrošināt priekšmetu apguvi valsts valodā,” stāsta Druviete.

Druviete līdz šim paveikto vērtē ļoti atzinīgi, jo no informācijas saņēmēja mazākumtautību izglītības jomā esam kļuvuši par izplatītāju. Latvijas speciālisti jau strādā Gruzijā, Moldovā un Kirgizstānā. IZM arī Eiropas un Āzijas ministru sanāksmē apspriedīs, kā mēs izglītības sistēmā nodrošinām citu valodu un kultūru apguvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti