Izglītības ministrija: Latvijas skolās trūkst vairāki simti pedagogu

Latvijas skolās trūkst vairāki simti pedagogu, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Vispieprasītākie šobrīd ir matemātikas, latviešu valodas un svešvalodu skolotāji. Līdz ar to esošie pedagogi spiesti strādāt ļoti lielas slodzes. Tas apgrūtina individuālas mācību pieejas ieviešanu. Pedagogu trūkumā vaino gan mazas algas, gan zemo profesijas prestižu.

Izglītības ministrija: Latvijas skolās trūkst vairāki simti pedagoguPaula Dēvica
Pāris dienas pirms jaunā mācību gada sākuma Latvijas skolās ir 470 vakanču, liecina IZM veiktā pašvaldību aptauja. Daļa no tām ir priekšmetu pedagogiem, daļa – atbalsta personālam, kā psihologam, logopēdam vai sociālajam pedagogam. Visvairāk darbinieku trūkst lielajās pilsētās, piemēram, Jelgavā un Jūrmalā. Daudz brīvu vietu ir arī pirmsskolas pedagogiem, stāsta ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere.

 

"No šīm 470 vakancēm 150 ir pirmsskolas izglītības iestādēs, kas, visticamāk, liecina, ka tā slodze un atbildība nav samērojama ar  atalgojumu," klāstīja Bašķere.

Visvairāk skolās trūkst matemātikas, latviešu valodas un svešvalodu skolotāju. Visbiežāk risinājums ir resursu pārdale – respektīvi, esošie pedagogi uzņemas lielāku slodzi un strādā daudz vairāk.

Šī tendence pēdējos gados esot nemainīga. Vairāk nekā 30 izglītības iestāžu darbinieku trūkst Jelgavas skolās. Bez jau iepriekšminētajiem vajadzīgi arī bioloģijas, ķīmijas, ģeogrāfijas un informātikas skolotāji, mūzikas pedagogi un peldēšanas treneri.

"Pamatā skolotājs strādā kontaktstundas, priekšmets klasē, priekšmets klases daļai. Savukārt to individuālo darbu, kas būtu nepieciešams, lai sasniegtu rezultātu, kāds bērnam nepieciešams un atbilstošs – to ir ļoti grūti skolām nodrošināt," teica pašvaldības Izglītības departamenta direkore Gunta Auza.

Šāda situācija ir jau daudzus gadus. Arī paaudžu maiņa notiek ļoti lēni, stāsta Auza. Atalgojums joprojām ir pārāk mazs, kā arī profesijas prestižs pieaug pārāk lēni, atzīst pašvaldības pārstāve.

Līdzīga situācija ir Mārupes Valsts ģimnāzijā. Lai skolotāji varētu strādāt normālu slodzi, skolai nepieciešami vismaz astoņi pedagogi, stāsta direktora vietniece izglītības jomā Andžela Sokolova.

"Vēstures un sociālo zinību skolotājam, kuram ir kādas 28 kontaktstundas, tas nozīmē, ka viņam ir apmēram 13-14 klases. Un, ja katrā klasē ir 30 bērni, tad tie ir apmēram 500, kuri nedēļas laikā iziet cauri šī skolotāja rokām. Un, ja mēs runājam par individuālu mācību procesu, tad piemeklēt individuālu pieeju katram no 500 skolēniem – tā, manuprāt, ir fantastika," spriež Sokolova. 

Viņa uzskata, ka pedagogu slodzes būtu jāsabalansē. Jānosaka 20 – 22 kontaktstundas un pārējais laiks jāatstāj ārpusstundu darbam. Tas, protams, prasa vēl vairāk cilvēkresursu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti