IUB: Izmaiņas iepirkumu normās nekaitēs šovasar paredzētajiem būvniecības darbiem

Šovasar paredzētie liela apjoma publiskie iepirkumu būvniecībā un ceļa būvē jau ir izsludināti, līdz ar to kādas izmaiņas iepirkumu tos neskars. Šādi intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile, komentējot bažas par aizliegumu apjomīgajiem publiskajiem iepirkumiem nepārņemto Eiropas Savienības (ES) direktīvas normu dēļ.

Iepirkumi jau sākti

Komentējot bažas par nepieciešamību uz nenoteiktu laiku atlikt iepirkumus ar slieksni virs 5,225 miljoniem eiro, Gaile mudina nesabiezināt krāsas. Viņa norāda, ka direktīvā, kura Latvijai bija jāpārņem līdz 18.aprīlim, 80% ir tās pašas normas, kas bijušas iepriekš, savukārt 20% ir “interesantas un inovatīvas lietas”. Līdz ar to pašlaik ir iespējams izsludināt iepirkumu konkursus.

Turklāt pašlaik liela daļa būvniecības un ceļa būves līgumu, kas paredzēti šovasar, ir izsludināti saskaņā ar esošo likumu un  saskaņā ar to arī šie darbi ir pabeidzami. Tā ka ar to neesot problēmu.

IUB direktore arī norādīja uz statistiku, ka pērn iepirkumi, kas sasniedza ES līmeņa sliekšņus, Latvijā bija 40. “Par būvniecību  ir vismazākās sāpes. Tas, kas tagad jābūvē, ir iztenderēts, un nākamajiem jau būs jaunais likums,” viņa saka.

Sola steidzami virzīt izmaiņas

Tāpat pašlaik steidzamības kārtā tiek virzīti grozījumi esošajos likumos, lai novērstu “mulsuma brīdi līdz tam, kad jaunais likums tiks palaists pilnā apmērā”, saka Gaile. Un to apliecina arī Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Inta Liepa.

Liepa skaidro, ka izmaiņas paredzētas divos aspektos. Pirmkārt, attiecībā uz nodokļu parādu pārbaudes dienu. Pašlaik nodokļu parādu esamību pārbauda uz iepirkuma izsludināšanas dienu, bet jaunajā regulējumā paredzēts, ka pārbauda uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi. Šo ministrija lūdz jau pašlaik iekļaut iepirkumos.

Otrais aspekts ir tas, ka ar jauno direktīvu tiek mainīts saraksts pakalpojumiem, kuriem ir atvieglotā iepirkumu procedūra. Līdz ar to, izsludinot iepirkumus, Finanšu ministrija mudina pārliecināties, vai jaunās normas to nav mainījušas.

Ar diviem gadiem nepietika

Savukārt kavēšanos ar ES direktīvas obligāto normu pārņemšanu Liepa skaidro – lai gan tam bija atvēlēti divi gadi, Latvija to nokavēja, jo vēlējās ne tikai pārņemt normas, bet arī uzlabot regulējumu, izstrādājot jaunu Publisko iepirkumu likumu. Visvairāk laika esot paņēmušas diskusijas par normām, kuras nav direktīvā obligātās, bet kuras var pārņemt.

Ministrijas pārstāve arī noliedza, ka pašlaik būtu noteikts moratorijs iepirkumiem – tos varot turpināt un izsludināt neatkarīgi no tā, vai jaunais likums ir vai nav izsludināts.

Šādu kavēšanos gan asi kritizē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, FM skaidrojumus saucot par neveiklu taisnošanos. Viņaprāt, divi gadi ir pietiekams laiks, lai izstrādātu jaunu regulējumu. “Ierēdņi mēģina nodrošināties pret visām iespējamām neatbilstībām, lai ES nevarētu paprasīt naudu atpakaļ,” situāciju komentē Bērziņš.

Iepriekš mediji vēstījuši, ka ierēdņu nolaidības un valdības neizdarības dēļ joprojām nav pieņemti jaunie iepirkumu likumi. Tādēļ Finanšu ministrija esot brīdinājusi valsts un pašvaldību iestādes uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.  

Savukārt Finanšu ministrija noliedz apdraudējumus vai aizliegumus publiskajiem iepirkumiem. Ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti