Influenceriem jeb ietekmētājiem ir jāievēro vairākas prasības, publikācijās ievietojot produktu vai pakalpojumu. Tā paredz negodīgas komercprakses un reklāmas likumi. Ir jānodrošina iespēja identificēt publikācijā izmantotās preces pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Turklāt ir jānorāda, ka attiecīgais saturs ir reklāma. Tas jādara gadījumā, ja satura veidotājs ir guvis kādu labumu – samaksu vai bezmaksas preci.
„Ir jābūt norādei par to, ka tā ir reklāma, vai tas saturs ir sponsorēts vai apmaksāta reklāma. Būtu arī svarīgi atcerēties, ka šīm norādēm ir jābūt attiecīgās publikācijas sākumā, nevis kaut kur pa vidu vai beigās, lai patērētājs varētu skaidri saprast, ka saturs ir apmaksāts. Būtu jāņem vērā arī dažādi normatīvie akti, dažādi principi, kas attiecas uz speciālajām reklāmām. Piemēram, attiecīgi nedrīkst adresēt reklāmu tieši bērniem. Tāpat jāievēro ierobežojumi attiecībā uz tabakas un elektronisko cigarešu reklāmām, proti, tās nav atļautas,” stāsta PTAC pārstāve Ieva Baldiņa-Brūklīte.
Šie likumi attiecas uz satura veidotājiem, jo jebkurš no viņiem ir komercprakses īstenotājs. Turklāt tas, vai likums jāievēro, nav atkarīgs no sekotāju skaita. Nav svarīgi vai instagrama kontam ir desmit tūkstoši sekotāju vai pieci simti – tiklīdz zem produkta izvietošanas publikācijā ir biznesa darījums, likums ir jāievēro.
PTAC šogad sekojuši līdzi 18 ietekmētājiem, lai redzētu, kā tiek veidotas publikācijas. Par katru pārkāpumu satura veidotāju informē. Par vairākkārtēju noteikumu neievērošanu tiek piemērots sods.
„Medijos jau ir izskanējusi ļoti skaļa ziņa par 10 000 eiro. Jā, tas ir maksimālais soda apmērs, ko mēs varam piemērot par negodīgu komercpraksi. Bet, protams, ka mēs ņemam vērā dažādus principus, piemērojot sodus. Tas ir tikai un vienīgi maksimālais soda apmērs,” skaidro Baldiņa-Brūklīte.
Tomēr joprojām vērojams, ka daļa ietekmētāju uz šīm sadarbībām nenorāda. Latvijas Radio uzrunāja dziedātāju Aminatu Savadogo, lai noskaidrotu viņas viedokli. Arī viņas instagrama kontā redzamas publikācijas ar produktu izvietošanu, kur nav norādes uz sadarbības veidu. Dziedātāja atzina, ka nav pārāk iedziļinājusies šajā tēmā.
„Bieži vien, man liekas, sociālajos tīklos klientiem patīk, ka tā reklāma ir slēpta. Es nedomāju, ka viņiem ir jāzina manu sadarbību detaļas. Nav tā, ka katrs posts, ko es lieku ir reklāma. Es vienkārši velku ''Nike'' katru dienu, un kas - man jāatzīmē? Es domāju, ka nē, jo tās ir drēbes, ko es velku ikdienā. Es vienkārši zinu, ka ir ļoti daudz sadarbības veidu. Katrs tas veids būtu jāuzraksta, vai kā? Man liekas, ka tas arī nav gluži pareizi. Man liekas, ka visi mūsdienās saprot, kas ir reklāma un kas nav,” uzskata Aminata Savadogo.
Arī Latvijas Blogeru un influenceru asociācijas vadītāja Maija Armaņeva piekrīt, ka
līdz šim nav bijusi skaidrība, kas un kā jānorāda. Tomēr pēc pārrunām Patērētāju tiesību aizsardzības centrā viss tapis skaidrs. Satura veidotāja stāsta, ka viss ir izdarāms un tas nav nekas traks.
Tomēr ne vienmēr produkta izvietošana publikācijā ir reklāma.
"Ir arī dažādi gadījumi, kad pats blogeris nopērk to produktu, sāk par viņu runāt. Tad to pamana pats zīmols, atnāk pie blogera un saka – klau, mums ļoti patika, kā tu par mums runā, uztaisām kādu sadarbību. Tur jau sākas tās biznesa attiecības. Tātad par to jau būtu jārunā. To visu, es saku, var pasniegt. Un pat ļoti saprotami saviem sekotājiem. Jo pats galvenais mesidžs ir, kurā brīdī tu esi pats izvēlējies produktu, kurā brīdī tev ir atsūtījuši testēšanai. Tas tieši izriet no paša patērētāju viedokļa, ka viņiem būtu jāzina, vai šis produkts nāk no paša influencera vai blogera, vai viņam ir kādas biznesa attiecības," skaidro Maija Armaņeva.
Asociācijas vadītāja uzskata, ka likumu tomēr vajadzētu papildināt. Respektīvi, būtu jāizveido pants, kas tieši attiecas uz satura veidotājiem. Tādā veidā būtu mazāk pārpratumu. Runājot par publikācijas saturu, Armaņeva stāsta, ka blogerim ir ļoti svarīgi, lai gan attēls, gan teksts būtu pievilcīgi. Tāpēc ir labi, ka atļauj izmantot vairākas versijas, kā norādīt uz biznesa sadarbību. Var rakstīt ne tikai #sponsorēts vai #reklāma, bet arī #sadarbība vai #paidpartnership. Tāpēc katram būtu jāatrod sev tīkams apzīmējums, uzskata ietekmētāja.Tāpat jādomā arī par to, cik daudz reklāmu publikācijas ievieto.
"Ir tāds vispārpieņemtais, noklusētais procentuālais apzīmējums. Ja mēs tagad atveram "Instagram", paskatāmies, mēs redzam pirmo sienu. Un, ja apmaksāti ir 20%, tas ir pilnīgi ok. Ja ir 50% apmaksāti, tas jau ir par daudz. Ja ir katra bilde vai katra otrā apmaksāta, tas jau par katalogu pārvēršas, nevis par iedvesmošanu vai iedrošināšanu. Līdz ar to, es, piemēram, pieturos pie 20%," stāsta Maija Armaņeva.
Savukārt, pārāk reti liekot, reklāma kļūst pārāk pamanāma. Tāpēc būtu jāatrod līdzsvars. Asociācijas vadītāja piebilst, ka satura veidotājs var dzīvot bez reklāmas. Tomēr tikai gadījumā, ja tā nav pamatnodarbošanās.
