Lai gan jau četrus gadus likumā "Par pašvaldībām" ir ierakstīts jēdziens "pašvaldības referendums", izmantot šo iespēju, lai lemtu par būtiskiem vietējās nozīmes jautājumiem, iedzīvotāji joprojām nevar. Lai gan valdībai ar likumu bija uzdots līdz šī gada maijam izstrādāt un iesniegt Saeimai pašvaldību referendumu likumprojektu, tas nenotika - likums bija iestrēdzis saskaņošanas labirintos. Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apņēmības pilna iesniegt likumu Ministru kabinetā līdz oktobrim, lai gan joprojām netrūkst šīs ieceres pretinieku un viennozīmīgas sajūsmas par vietējiem referendumiem nav arī valdošajā koalīcijā.
Pirmo reizi par pašvaldību referendumiem Latvijā publiski sāka runāt jau pirms pieciem gadiem, kad Jūrmalas aizsardzības biedrība aicināja toreizējo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju iniciēt šādu likumprojektu. Prezidentei tolaik bija atlikuši daži mēneši līdz pilnvaru beigām, tāpēc Rīgas pils šādu iniciatīvu nevirzīja. Savukārt Saeima gadu vēlāk grozīja Pašvaldību likumu, kura pārejas noteikumos uzdeva valdībai līdz 2009.gada nogalei izstrādāt pašvaldību referendumu likumprojektu. Lai gan šis termiņš vairākkārt pagarināts, līdz valdības sēdei tā arī nenonāca neviens no pašvaldību ministrijā tapušajiem likuma variantiem.
Trešdien Sprūdžs par Vietējo pašvaldību referendumu likumu runāja gan ar Lielo pilsētu asociāciju, gan koalīcijas partneriem - Nacionālās apvienības Saeimas frakciju. Lielo pilsētu mēri joprojām ir skeptiski, savukārt Nacionālajā apvienībā ministrs sajutis atbalstu iecerei. Latvijas Pašvaldību savienībai joprojām ir vairāki iebildumi pret likumprojektu, piemēram, referendumi radīšot pašvaldībām papildu izdevumus. Turklāt ir daudz svarīgāki un steidzamāki jautājumi, ar kuriem ministrijai būtu jānodarbojas, uzskata Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš.
Premjera Valda Dombrovska iepriekšējās valdības darba pēdējās dienās Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta pašvaldību referendumu likumprojekta iepriekšējā versija, kas paredzēja konsultatīvus vietējos referendumus. Pēc Sprūdža iesniegtā projekta VARAM atsauca to, ko bija radījusi Zaļo un Zemnieku savienības ministra Raimonda Vējoņa vadībā. Tagad opozīcijā esošās Saeimas frakcijas deputāts Vējonis norāda, ka ZZS par likumprojekta jaunāko versiju vēl nav spriedusi, tomēr viņš saredz būtiskus riskus. Vējonis norāda, ka jādiskutē būtu par to, cik iedzīvotāji var ierosināt referendumu. VARAM versijā šis skaitlis atkarībā no pašvaldības lieluma svārstās no 7%-15% no balsstiesīgo vēlētāju skaita pēdējās domes vēlēšanās, bet par domes atlaišanu – 30%. Sprūdžs uzsver, ka par sliekšņiem varēs diskutēt arī Saeimas deputāti. Ja valdība likumu nosūtīs uz parlamentu, tas nonāks pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs stāsta, ka viņa pārstāvētais "Saskaņas Centrs" atbalsta pašvaldību referendumu ideju. Svarīgi būtu, lai likumprojekts būtu izstrādāts saprātīgi, uzsver Dolgopolovs.
Pēc trešdienas tikšanās ar Sprūdžu pozitīvi noskaņota ir arī Nacionālā apvienība, kurai par ideju iepriekš bijušas bažas. Piemēram, ka pašvaldībās ar lielu cittautiešu īpatsvaru referendumā varētu izlemt par darba valodu municipālajā līmenī noteikt krievu valodu. Par frakcijas tagadējo nostāju turpina Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars:
Tikmēr "Vienotības" premjers Dombrovskis, kurš vēl febrūarī atzinis, ka pret pašvaldību referendumiem esot "diezgan rezervēts"", savu atturīgo nostāju nav mainījis joprojām.
Sprūdžs pirms saskaņošanas sanāksmēm atturas prognozēt, vai viņam izdosies pārliecināt pašvaldību pārstāvjus. Tomēr viņš ir apņēmības pilns cīnīties par vietējo referendumu likuma virzību, lai no nākamā gada vidus iedzīvotājiem rastos reāla iespēja ietekmēt pašvaldības darbu biežāk nekā reizi četros gados.
