Šajā nedēļā pasažieru pārvadājumus reģionos ir skāruši vairāki jaunumi, no kuriem daļa jau stājusies spēkā, bet daļa – tikai priekšā. Piemēram, sabiedriskajā transportā papildināti braukšanas maksas atvieglojumi: ievērojamās atlaides, ko līdz šim saņēma daudzbērnu ģimenes, nu tiek arī ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Savukārt valdība lēmusi par divām lietām. Pirmkārt, par komercreisu ieviešanu Latvijā. Tas nozīmē, ka tādos maršrutos kā Rīgas savienojumos ar Daugavpili, Sloku, Olaini, Ogri, Jelgavu, Siguldu un citos varēs būt brīva konkurence. Valsts iegūs, jo tā vairs šos maršrutus nedotēs. Savukārt pasažieriem var nākties makus atvērt plašāk, jo brīva konkurence bez subsīdijām, visticamāk, nozīmēs arī biļešu cenu kāpumu.
Turpretī dažās teritorijās, kurās iedzīvotāju ir maz vai nemaz, no septembra autobusos varēs braukt par brīvu. Arī to paredz valdības lēmums. Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone skaidroja, kur tādi bezmaksas maršruti varētu būt.
“Teritorijas apdzīvotības blīvums, tātad tie varētu būt iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Šobrīd prognozējam, ka šādi maršruti varētu būt aptuveni 20, bet vairāk tādi varētu būt pierobežā, kur apdzīvotības blīvums ir mazāks.
Visvairāk varētu būt Latgales reģionā, Vidzemes reģionā,” skaidroja Plone.
Bezmaksas autobusi kursēs novados, kur tagad ir ne vairāk kā seši reisi dienā un kur nav pieejami citi sabiedriskā transporta veidi. Tā kā tādās vietās jau patlaban valsts dotē vairāk nekā 85% no pārvadātāju izmaksām, Autotransporta direkcija lēš, ka braucienu uzsaukšana pilnībā valsts budžetam daudz papildu naudas neprasīs.
“Papildus būs jākompensē tikai tā nelielā ieņēmumu daļa, kas šobrīd tiek iegūta. Ja šobrīd valsts dotē vairāk nekā 85% no visām izmaksām, tad faktiski 15% un mazāk no biļešu ieņēmumiem,” norādīja Plone. Tādējādi valsts pārvadātājiem segs visas braucienu izmaksas.
Autotransporta direkcijas pārstāve arī skaidroja, kādi būs ieguvumi, ja autobusi kursēs novados, kur uz katru kvadrātkilometru ir deklarēts tikai līdz četriem iedzīvotājiem: “Mobilitāte – mēs ļoti ceram, ka tas veicinās iedzīvotājus vairāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tas varētu būt ieguvums arī darba vietām un iedzīvotāju pārvietošanās uzlabojumiem,” atzina Plone.
Jebkas, kas veicina mobilitāti, ir vērtējams atzinīgi, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Taču viņa piebilda, ka bezmaksas autobusi ir teorētisks labums, ja tur nemaz nav braucēju. Turklāt vidējie un lielie darba devēji strādājošos jau tagad vadā ar savu transportu, jo sabiedriskā transporta maršrutu tīkls un reisu apjoms ir krietni izretināts.
Uz šo problēmu norādījis arī Pasažieru pārvadātāju asociācijas šefs Ivo Ošenieks, sakot, ka valsts ar vienu roku slēdz nerentablos maršrutus, bet tagad ar otru roku dotēs braucienus tur, kur ir ļoti reta apdzīvotība.
Viņš sacīja: “Tas ir faktiski politisks žests. Pakalpojumu pieejamību tas neveicinās un neuzlabos, jo, ņemot vērā, ka runa ir par esošajiem maršrutiem, vienīgais pienesums no bezmaksas maršrutu ieviešanas ir tas, ka nebūs jāiekasē nauda. Būtu atbalstāms solis paplašināt bezmaksas pārvadājumus, ja ņemam vērā, ka tūlīt ieviesīs komercpārvadājumus. (..) Tas būtu lielāks pienesums, ja maršrutu skaits būtu daudz lielāks bez maksas.”
Latgalē valdības lēmumu par bezmaksas sabiedrisko transportu teritorijās ar mazu iedzīvotāju skaitu vērtē pozitīvi. Latgales plānošanas reģiona pārstāvis un Balvu novada mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) paredz, ka pilnībā dotētajos maršrutos pieprasījums būtu.
“Mēs redzam, ka tas iemesls, kāpēc šajā maršrutā iedzīvotāji nav izmantojuši sabiedrisko transportu, ir bijis tas, ka iedzīvotājs nebija spējīgs samaksāt par biļeti. Tas vienkārši nostiprinās šo reisu par reisu, to, ka šis pakalpojums šeit ir vajadzīgs,” atzīmēja Maksimovs.
Autobusu kompānijām par zaudējumiem valsts pērn dotācijās samaksāja 57 miljonus eiro, bet gadu iepriekš – laikā pirms pandēmijas – par gandrīz desmit miljoniem mazāk. Ja valsts pilnībā dotētu reģionālos pārvadājumus, budžetā tam būtu jāatrod vismaz 25 miljoni eiro, jo tādu summu pārvadātāji iekasē gadā par iztirgotajām biļetēm.
