Iedzīvotāji vairāk izprot pastnieku un kurjeru darbu, bet bojātas pastkastes un nepieskatīti suņi aizvien ikdiena

Cilvēku izpratne par kurjera un pastnieka darbu pēdējos gados aug. Tā norādījuši šo pakalpojumu sniedzēji. Pēdējā laikā mazinās gadījumi, kad pastkastīti sargā kāds nepieskatīts un nikns suns – tas gan biežāk vēl aizvien notiek reģionos. Tāpat arvien vairāk cilvēku savas pastkastītes salabo. Taču vēl aizvien ir milzum daudz adrešu, kurām pastkastīšu nemaz nav. 

Aug iedzīvotāju izpratne par pastnieku un kurjeru darbu, bet bojātas pastkastītes un nepieskatīti suņi aizvien ir ikdiena
00:00 / 03:00
Lejuplādēt

Latvijā reģistrētas vairāk nekā miljons adrešu. No tām 154 tūkstošos adrešu pastkastīšu nemaz nav, bet 17 000 adrešu tās ir bojātas. Latvijas Pasta pārstāve Vineta Kļaviņa norādīja: “Tās tad ir pastkastītes, kuras nav atbilstošā tehniskā stāvoklī, tajās nevar pastnieki ievietot sūtījumus vai gluži vienkārši to nemaz nav.”

Tādēļ Latvijas Pasts nereti aicina pārbaudīt un salabot vai uzstādīt pastkastītes.

“Ir jāskatās, lai tā nav bojāta, tai jābūt slēdzamai. Uz pastkastītes arī jābūt skaidri saskatāmai adresei, dzīvokļa numuram, mājas nosaukumam, uzvārdam. Juridiskas personas gadījumā arī ir jābūt noteikti nosaukumam. Izmēram jābūt tādam, lai pastnieks varētu ievietot “A4” formāta vēstuli,” skaidroja Kļaviņa.

Tāpat pastnieki vēl aizvien saskaras ar brīvi klaiņojošiem suņiem. 

Pērn no tiem cieta 5 Latvijas Pasta darbinieki, bet šogad tādi gadījumi jau bijuši trīs. 

Tādēļ Latvijas Pasta pārstāve Kļaviņa atgādināja – īpašumā pastkastītei jābūt tādā vietā, kurā tai nevar piekļūt suns, bet brīvi var piekļūt pastnieks. 

Brīvi klaiņojošus suņus kā problēmu, īpaši reģionos redz arī uzņēmuma “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. Viņš gan skaidroja, ka negadījumi ar suņiem ir visnotaļ reti. Kurjeru darbu daudz vairāk apgrūtina pasta indeksu sistēma, kura vietām rada mulsumu. Tāpat liela problēma ir piegāžu veikšana, tādēļ Grants lūdza sabiedrības izpratni par kurjera darba specifiku.

“Lai piegādātu sūtījumu uz paku skapi, kurjers, protams, liek šo busu maksimāli tuvu un, protams, gadās, ka gājējam šī ietve vairs nav 3 metri bet vairs tikai 1,5 metri. Es varu vienīgi aicināt uz sapratni, ka kurjers ne jau sporta pēc to mašīnu liek tik tuvu. Viņš liek, lai varētu veikt šo piegādi. Un es varu apelēt uz Ministru kabineta noteikumiem, ka mēs varam likt šo transporta līdzekli, lai iespējami mazāk traucētu gājēju un transporta līdzekļu pārvietošanos,” sacīja Grants.

Latvijas Radio apvaicājās arī Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem – lielākā daļa gan piegādes transportu uz ietvēm par pārāk lielu problēmu neuzskata.

Rīgas ielās sataptie cilvēki pauda:

“Nu, man nepatīk, ka viņi apstājas uz tiem gājēju un riteņbraucēju ceļiem – tas ir viens. Tad viņi tur stāv un tad nevar saprast, vai viņiem var garām aizbraukt vai nē.”

“Nē [netraucē], man nē.” 

“Nē, it kā netraucē. Nu, centrā dažreiz gadās, ka kāds tur stāv un traucē.”

“Daudzi jau stāv, jo infrastruktūra ir tāda, ka nav, kur novietot tos transportus.”

“Un man ir problēma ar adresāciju, tā šeit ir problēma. Bet īpaši nē [netraucē]."

"Es braucu un eju ar kājām ļoti agri, tādēļ man šis ne īpaši traucē.”

Tikmēr gan Latvijas Pastā, gan “DPD” uzsvēra – ja sūtījumu nav iespējams piegādāt vai to darīt ir bīstami, tad uzņēmumu darbinieki to nedarīs. Tādā gadījumā piegāde būs jāorganizē atkārtoti vai sūtījumam būs jānāk pakaļ pašam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt