Pakāpeniska obligāto valsts aizsardzības dienesta ieviešana, no vienas puses, sakārtotu gan militāri patriotisko audzināšanu, gan arī valsts aizsardzības sistēmu. Taču, no otras puses, nevarot nepamanīt to, ka šis ir arī tīri politisks solis bez nopietna seguma, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
“Vai tas ir pārdomāts līdz galam, vai ir sagatavots pretī mehānisms, kā tas tiks realizēts? Tas šobrīd, šķiet, ir vairāk politisks paziņojums un priekšvēlēšanu kampaņas paziņojums. Jo ir kaut kādi modeļi, bet par to ieviešanu, finansēšanu, speciālistiem, kas ar to būs saistīti, kā tas realizēsies, nav praktiski nekā.
Un tā ir Latvijas politikas lielākā nelaime, ka mēs izsakām idejas, bet mēs nedomājam paralēli, neejam to ceļu ar praktisko realizācijas mehānismu,” sacīja Kreituse.
Militārās aizsardzības eksperts un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots par ieceri lielu sajūsmu nepauda: “Šajā informācijā ļoti strikti un skaidri nebija redzams mērķis. Ministra nodoms it kā izskanēja, bet mērķis nodoma sasniegšanai nebija. Tas būtu jāprecizē. Otrais – obligātais dienests bruņoto spēku spējas nepalielina. Nekad. Šis dienests ir vajadzīgs, lai ilgtermiņā gatavotu rezerves. Un obligātais dienests jebkurā valstī ir ārprātīgi dārgs. Bet katrā ziņā ministrs cenšas, domā.”
Politoloģe Ilga Kreituse neuzskata, ka šāds solis spēs mobilizēt ar to neapmierinātos jauniešus iziet ielās: “Tas ir diezgan drošs gājiens no Pabrika kunga puses, jo es nedomāju, ka lielai daļai no studējošajiem tas izraisīs lielu sajūsmu. Es ļoti šaubos. Bet, tā kā vēlētājs pamatā ir vecākās paaudzes cilvēks, kurš uzskata, ka vajadzīga ir disciplīna un kārtība, un jaunietis ir pasīvais vērotājs un sevī smīnētājs vēlēšanu laikā, tad varbūt šāds gājiens no Pabrika kunga puses varētu viņam dot kādu plusu klāt pie tā pozitīvā vērtējuma, kas jau ir tagad.
Tā kā šādu jauniešu aktīvu protestēšanu pret šiem pasākumiem es neredzu, un, ja arī būs, tad tas būs tāds “festivāla gājiens” īsam laikam.
Bet arī tagad, vasaras laikā, karstā laikā, kad ir daudz koncertu un visas citas lietas, es domāju, ka tas neko neizraisīs un studentus ielās neizvedīs.”
Tikmēr Latvijas Radio uzrunātajiem cilvēkiem Rīgas ielās domas par obligāto militāro dienestu dalās. Vairums apzinās, ka tas stiprinās valsts drošību, tāpēc to atbalsta, daļa ir pret, sakot, ka tai ir jābūt brīvai izvēlei, bet citi par to vēl nedomā.
Jāatgādina – iecerēts, ka Valsts aizsardzības dienests būs obligāts 18 līdz 27 gadus veciem vīriešiem un brīvprātīgs sievietēm. Paredzēts, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem, tostarp alternatīvo dienestu Iekšlietu, Labklājības vai Veselības ministrijas iestādēs.
