Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Krimināllikumā apgrūtina pirmstiesas izmeklēšanu gadījumos, kad notikusi mazgadīgas personas pavešana netiklībā. Grozījumu dēļ aizdomās turētais apcietinājumā ir divus mēnešus iepriekšējo četru vietā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrā norāda - šis laiks ir krietni par īsu, izmeklētāji tik ātri nespēj paveikt darbu, līdz ar to vainīgajiem, brīvībā esot, ir lielākas iespējas ietekmēt gan cietušos, gan lieciniekus. Tieslietu ministrija iebilst šim argumentam.
Izmaiņas Krimināllikuma 162. pantā sākotnēji šķiet nelielas - par mazgadīgas personas pavešanu sods no sešiem gadiem ir samazināts uz pieciem. Tomēr šie grozījumi radījuši ķēdes efektu. Tieši šāds samazinājums bija nepieciešams, lai nozieguma statuss mainītos no smaga uz mazāk smagu. Līdz ar to pirmstiesas izmeklēšanā aizdomās turamajam var piemērot tikai divu mēnešu apcietinājumu līdzšinējo četru vietā. Gan kriminālpolicija, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs norāda, ka tas ir pārāk mazs laiks, lai veiktu visu nepieciešamo pirmstiesas izmeklēšanu un nodotu lietu kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā.
Policijā ik gadu tiek fiksēti apmēram 30 gadījumu, kas saistīt ar likuma pantu par pavešanu netiklībā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa pauž bažas, ka izmaiņu dēļ skaitlis varētu pieaugt, jo policijas rīcībā nu ir daudz mazāk iespēju, nekā līdz šim. Riekstiņa norāda - ja aizdomās turamais tiktu aizturēts ilgāk, viņam izmeklēšanas laikā nebūtu iespēja ietekmēt cietušo bērnu vai lieciniekus.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska iebilst Riekstas-Riekstiņas teiktajam - tas, ka pavešana netiklībā pēc grozījumiem tiek klasificēts kā mazāk svarīgs noziegums, būtībā neko daudz nemainot. Viņa norāda, ka tikai retos gadījumos ir nepieciešama ekspertīze, kas attiecīgi prasa vairāk laika. Šim apgalvojumam iebilst Kriminālpolicijas pārstāvis Armands Lubarts. Viņš norāda, ka Tieslietu ministrija, veicot grozījumus Krimināllikumā, ar viņiem nav pat pakonsultējusies. Lubarts stāsta, ka vienīgais, ko kriminālpolicija var šajā lietā izdarīt, ir piemērot citus drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar apcietinājumu, piemēram, noteikt netuvoties cietušajai personai. Tomēr tas nav efektīvs risinājums, jo ir gadījumi, kad varmākas šo drošības līdzekli ignorē.
Centrā "Dardedze" gada laikā rehabilitāciju iziet apmēram 1000 bērnu, kas cietuši no vardarbības. Lielākā problēma ir tā, ka tikai neliela daļa no viņiem saistībā ar notikušo ir vērsušies policijā, stāsta "Dardedzes" pārstāve Laila Balode. Viņa norāda, ka 2010. gadā no 108 policijā ziņotajiem dzimumnoziegumiem tikai 44 nonākuši līdz tiesai.
Līdz ar pagājušajā gadā pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, noziedzniekiem par mazgadīgo pavešanu netiklībā tika paredzētas alternatīvas soda sankcijas cietumsodam, piemēram, Probācijas dienesta uzraudzība. Probācijas dienesta klienti ir tie, kuri atbrīvoti pirms termiņa vai ir notiesāti nosacīti. Kopš 2010. gadā dienestā ieviesta specializēta programma tieši dzimumnoziedzniekiem, lai viņi noziegumu neizdarītu atkāroti, stāsta Probācijas dienesta uzraudzības nodaļas vadītājs Mihails Papsujevičs. Daudzi no viņiem saka, ka īstais nozieguma vaininieks ir alkohols, jo vardarbība pastrādāta reibumā. Papsujevičs gan norāda, ka alkohols vien atraisījis to, ko vainīgais sevī glabājis, tas nozīme, ka arī skaidrā prātā viņš pieļāvis, ka vardarbība pret bērnu ir iespējama.
Kaut gan specializētā programma ir efektīvāka par iepriekš pielietotajām metodēm, tā nedod garantiju, ka noziegums neatkārtosies. Papsujevičs stāsta, ka apmēram 20% no programmas dalībniekiem atkārtoti izdara noziegumu.
Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra vidū esošais saspīlējums, ko radījis veiktais grozījums viena panta vienā punktā, iespējams, būtu mazāks, un problēma jau būtu atrisināta, ja abas iestādes savā starpā vairāk komunicētu.
Foto no euranet.eu
