“2017. gadā bija 221 persona, šogad statistika ir - pirmajā pusgadā 74 šādas personas, krietns samazinājums.
Jāņem vērā, ka, nomainot personas kodu, jāmaina arī visi personu identificējošie dokumenti, arī autovadītāja apliecība, tā kā diezgan daudz formalitāšu. Tas, ko mēs esam uzzinājuši, ko klienti paši ir pastāstījuši – daļai galvenā motivācija, kādēļ vispār tiek mainīts šis personas kods, ir bijušas bažas, vai darba devējs viņus nediskriminēs pēc vecuma,” norāda Pommers.
Vecuma diskriminācija pēc personas koda nav aktuāla,
norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas pārstāve Eva Selga. “Vecumu pēc tam no citiem dokumentiem jau arī varēs redzēt. Es domāju, ka pēc koda jau neviens īpaši nediskriminē,” atzīmē Selga. “Manuprāt, ja mēs vēlamies slēpt vecumu un kaut kādā veidā ievērot to, ka mums ir diskriminācija darba tirgū tieši vecumam, - tā ir tāda virspusēja slēpšana, problēma jau ir daudz dziļāka, un personas koda slēpšana tur neko daudz nepalīdzēs,” pauž Selga.
To, ka cilvēki, meklējot darbu, nav visai aktīvi personas koda mainītāji, apstiprina arī Latvijā lielākā darba devēja „Maxima Latvija”, kurā strādā aptuveni 7500 darbinieku, pārstāvis Jānis Beseris. “Neviens no esošajiem darbiniekiem, kas strādā, nav iesniedzis iesniegumu par esošā personas koda maiņu. Ir bijuši vien daži gadījumu, kad, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, viņi jau ir dokumentos norādījuši šos mainītos personas kodus,” saka Beseris. “Tādi gadījumi ir bijuši līdz pieciem. Kopumā jāsaka, ka tā procedūra no uzņēmuma puses ir samērā vienkārša. Pat ja darbinieks vēlas veikt personas koda maiņu, viņš uzraksta iesniegumu personālvadības departamentam, kas tad arī sistēmā šīs izmaiņas veic. Ar kaut kādām problēmām vai starpgadījumiem līdz šim saistībā ar personas koda maiņu neesam saskārušies,” norāda “Maxima Latvija” pārstāvis.
Neviens no Rīgas ielās aptaujātajiem garāmgājējiem savu personas kodu līdz šim nav mainījis un teju visi to arī neplāno darīt.
Arī tas, ka, apstrādājot personu datus ir redzams viņu vecums, pilsētas ielās uzrunātos pārāk neuztrauc.
Par mītu uzskatāms arī tas, ka sievietes daudz vairāk cenšas slēpt savu vecumu no apkārtējiem. Pommers, rādot statistikas datus, skaidro, ka gada laikā personas kodu mainījuši 102 vīrieši un tikai nedaudz vairāk – 119 sievietes.
