Novadā ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem Svētā Pāvila baznīca aizvien ir nozīmīga vieta jauno pāru laulībām un viņu bērnu kristībām.
Lielākoties Brīvības ielu apdzīvo privātmāju īpašnieki, novēroja Radio, tomēr liela daļa namu nemaz nav apdzīvoti.
Ielai nav asfalta seguma, un tā atgādina ainavu laukos. Pilnīgi citāda šī iela esot Zvejnieksvētkos un vasaras atpūtas sezonā, kad uz Pāvilostu brauc viesi gan no Latvijas, gan citām Eiropas valstīm.
Kopā ar Irinu Kurčanovu, vienu no Pāvilostas luteriskās draudzes loceklēm, slēdzam durvis omulīgai, nelielai baznīcai, kas būvēta no sarkaniem ķieģeļiem. Novadā ar nepilniem 3000 iedzīvotājiem Svētā Pāvila baznīcā slēdz sešas līdz septiņas laulības gadā un rīko tikpat daudz kristības bērniem.
“Brīvības iela ir kā māsa mūsu lielākajai ielai, Dzintaru ielai - tā ir paralēlā iela. Būtībā bērnība turpat [pagāja] … līdz jūras malai mēs gājām pa Brīvības ielu. Izstaigāta turp atpakaļ ir daudzas reizes. Tos kilometrus pat saskaitīt nevar,” saka Kurčanova.
Viņa stāsta par Brīvības ielas nozīmi novadā un nedaudz arī par vēsturi, jo pati uzaugusi netālu. Pirms vairākiem gadiem pievienojusies draudzei un uzņēmusies arī novada pētniecības uzdevumus. Padomju gados šo baznīcu vēlējušies likvidēt, bet nesanāca. Arī iela kopumā saglabājusi savu vēsturisko veidolu.
“Smilšaina un vasarā arī putekļaina.
Tāda viņa ir bijusi vienmēr, un to gan es atceros, ka man mamma stāstīja - 1967.gadā no jūras līdz pat Komjaunatnes ielai tajā laikā, tagadējai Tirgus ielai, bija jūra uznākusi augšā. Tāds stāsts ir arī par Brīvības ielu, ka ūdens bija atnācis gandrīz līdz pašam centram,” ievērības cienīgo faktu piemin Kurčanova.
Brīvības ielā atrodas arī vairākas privātmājas. Tās uzbūvētas pamīšus un ar samērā lielu distanci cita no citas. Plašās zaļās teritorijas un zemes ceļš rada lauku idilles sajūtu, tomēr vietējie norāda –
Brīvības iela nav nekāda lauku iela. Solīda, bet šaura. Kā jau mazpilsētā.
“Kāda vaina? 54 gadi jau nodzīvoti Pāvilostā,” nosaka vietējā iedzīvotāja Biruta Ozoliņa.
Pilnīgi visām pāvilostnieku privātmājām pie numura zīmes norādīts arī īpašnieka vārds un uzvārds. Tie ir ļoti latviski uzvārdi. Biruta Ozoliņa atklāj, ka daudzus namus ziemā neviens neapdzīvojot. Piemēram, blakus mājā reiz mitinājušies radinieki, tagad neviena dzīve dvēsele. “Mājiņa ir veca. Vēsturē jāsaglabā esot šitā mana māja. Es pagaidām esmu palikusi viena pati. Meitas Liepājā dzīvo. Mazbērni arī. Nu, ko tad viņi [Pāvilostas dome] saglabās? Vai tad šo? Nu, ko var saglabāt, ko tad?” retoriski jautā Ozoliņa,
Runā, ka Pāvilostas dome strikti uzraugot, lai pilsēta pēc iespējas saglabā tās vēsturisko tēlu. Brīvības ielā nav uzcelts neviens veikals, ir gan aptieka, turpat pieņem ģimenes ārsts.
Ejot jūras virzienā, nevar nepamanīt vairākas viesu mājas un kempinga vietas. Trešo gadu šeit tūrisma un atpūtas biznesu attīsta rīdziniece Baiba Trautmane kopā ar vīru. Viņu viesu namu īpaši iecienījuši poļi un šveicieši.
“Pamats bija vecā mājiņa. Blakus kā turpinājums bija kūtiņa. Tas ir precīzi uztaisīts uz tiem pašiem pamatiem. Viņi varbūt neizskatās gluži pareizie lodziņi, jo Pāvilostā ir T veida lodziņi,” norāda Trautmane.
Visi piemin vēsturiskos standartus, un no tā kārtējo reizi iespējams secināt, cik liela nozīme Pāvilostas Brīvības ielā ir autentiskuma saglabāšanai.
“Ir arī mājas dažas, kuras ir precīzi jāatkārto. Tādas, kādas viņas bija vēsturiski. Pat vasarā var atrast vietiņas, kur cilvēku nesatiksi nedēļu, un te ir svaigs gaiss, un te nav Jūrmala. Te ir tiešām Pāvilosta, un viņa ir tāda sportiska, jauka. Divas mājas, kurās spīd gaismiņa ziemā. Vasarā viss ir pilns,” neslēpj Trautmane.
Jūnija sākumā atbraucot pirmie atpūtnieki. Pārsvarā latvieši, rīdzinieki, bet netrūkst arī vāciešu, zviedru, poļu un pat šveiciešu. Un tā līdz augusta beigām. Vēl arī Zvejnieksvētkos iela esot ļaužu pārpildīta. Tik ļoti, ka nav nevienas brīvas vietas, kur novietot auto.
Atgriežoties pie sarunas ar Kurčanovu no luteriskās baznīcas, jāpiemin, ka šogad Brīvības ielu paredzēts īpaši godināt. Katru gadu vasarā svētkus rīkojot vienā konkrētā ielā.
“Šogad ir pienākusi kārta mūsu Brīvības ielai. Būs ļoti skaisti svētki, es domāju, augusta mēnesī. Tā kā Brīvības iela ir ļoti gara iela, pat bija ierosinājums, ka divas dienas var svinēt šos svētkus Brīvības ielā. Un cilvēkiem ļoti interesē šie ielas svētki,” stāsta Kurčanova.
