Esiet pozitīvi un konsekventi mērķu sasniegšanā! Intervija ar NBS komandieri Leonīdu Kalniņu

2017.gads noteikti paliks atmiņā ar to, ka Latvijas sabiedrība vairāk nekā iepriekš pievērsusi uzmanību valsts drošībai. Var teikt, ka tā ir atbildīgu valsts pilsoņu reakcija uz jauno situāciju Eiropas austrumu daļā, jo esam kļuvuši par lieciniekiem tam, ka arī šajā reģionā ir iespējams militārs konflikts.

Droši vien Latvijas sabiedrībai arī turpmāk vajadzēs zināmu daļu laika veltīt pārdomām par mūsu valsts aizsardzību un žurnālistu uzmanības fokusā regulāri atradīsies karavīri un aizsardzības ministrijas pārstāvji. Šoreiz, gada noslēgumam tuvojoties, saruna par 2017.gadā paveikto ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu.

Vai Latvijas drošība šā gada laikā ir uzlabojusies?

Protams, es pat teiktu, ka drošība ir pieaugusi. Tas ir tāds daļēji subjektīvs vērtējums no mūsu karavīriem un Aizsardzības ministrijas, bet objektīvi var teikt, ka drošība ir pieaugusi. Uzlabojusies vai neuzlabojusies – tas dažreiz nav atkarīgs no mums, bet drošība ir pieaugusi, tādēļ ka karavīri, apvienotais štābs un virsnieki, un Aizsardzības ministrija ļoti labi strādājuši ar projektiem, ko gada sākumā akceptēja Aizsardzības ministrija. Šos projektus izstrādājām, lai iespējami pilnveidotu mūsu spējas racionāli izmantot esošos resursus, protams, ieplānojot arī papildresursus.

Tas vairāk skar nepieciešamību pēc cilvēkiem. Lai izveidotu jaunas vienības, mums nepietiek ar finansējumu, bruņojuma un ekipējuma iepirkumu, mums vajag rekrutēt cilvēkus, un šajā jautājumā mums diezgan labi paveicies ar mūsu akceptēto plānu Latvijas pilsoņu rekrutēšanai pilna laika dienestā. Esam šo plānu izpildījuši par 70%, un tas ir ļoti labs rādītājs. Mums ir bijusi milzīga konkurence ar privātajām struktūrām un uzņēmējiem, kur dažreiz atalgojums ir daudzas reizes lielāks; mēs konkurējam ar cita veida motivāciju, ne tikai ar finansēm. Arī Zemessardze pilnībā atjaunojusi savu skaitu. Daļa cilvēku pameta Zemessardzi, bet tagad tie ir astoņi tūkstoši un viņi ir ļoti spēcīgi. Aktīvi izmantojam nometņu sistēmu, tur pamatapmācība un specialitātes apgūšana norit 21 dienu. Tas ir daudz efektīvāk, lai pilnveidotu individuālās spējas. Kopumā daudzi šie projekti ir izveidojuši pieaugumu mūsu valsts aizsardzības spējām.

Vai sabiedrotie nepieprasa, lai Latvijas bruņotajos spēkos būtu lielāks skaits cilvēku?

Šādas prasības sabiedrotie nekad mums nav izvirzījuši un neizvirzīs. Sabiedrotie nāk šeit palīdzēt un atbalstīt mūs, un tas ir viņu galvenais uzdevums. Tā ir viņu galvenā filozofija, viņi neprasa no mums papildu spējas, neprasa īstenot kaut kādas viņu intereses, sabiedrotie te nāk kā draugi, lai atbalstītu mūs, lai nodrošinātu drošu dzīvošanu mūsu sabiedrībai, Latvijas pilsoņiem.

Atvaļinātais pulkvedis Vilis Skuja izteicies, ka Zemessardzi vajadzētu palielināt ne tikai divas, bet pat trīs reizes; vai tas būtu nepieciešams?

Mēs esam gatavi apmācīt un uzturēt arī pieckārtīgi lielāku Zemessardzi un nodrošināt ar visu nepieciešamo - gan bruņojumu, gan ekipējumu. Šis jautājums jāadresē Latvijas sabiedrībai, Latvijas pilsoņiem. Protams, jebkura pilsoņa vēlmi iesaistīties valsts aizsardzības sistēmā tikai atbalstīsim, būsim priecīgi par šādu interesi. Skaitliskais sastāvs ne vienmēr ir izšķirošs taktisko panākumu sasniegšanai, tomēr lielāks skaitliskais sastāvs būtu labs signāls, kas parādītu, cik aktīva ir Latvijas sabiedrība, cik lielā mērā tā ir gatava iesaistīties Latvijas valsts aizsardzībā. Skaitliskais sastāvs ir tikai viens no aizsardzības aspektiem. No taktiskā viedokļa, un Zemessardze ir viena no galvenajām Latvijas bruņoto spēku sastāvdaļām, mēs jau tagad esam gatavi pilnībā nodrošināt Latvijas aizsardzību.

Ko katra Latvijas ģimene varētu izdarīt mūsu bruņoto spēku labā, varbūt nosūtīt vienu pārstāvi dienestam, valsts simtgades kontekstā tas būtu atbilstoši?

Es bieži par to domāju, varbūt ne tik šaurā griezumā, vēršot uzmanību tieši uz bruņotajiem spēkiem. Pārdomājot mūsu Latvijas valsts likteņus un to, kādā veidā attīstāmies šodien,

galvenais, ko es lūgtu Latvijas ģimenēm – audzināt mūsu bērnus nākotnei, ieaudzināt bērnos izpratni, ka nav labākas vietas par Latviju.  Noticēt, ka šeit ir vislabākā vieta, kur izveidot nākotni saviem bērniem. Dot izpratni par to, ka paši veidojam valsti. Ka Latvijas pilsonis ir Latvijas valsts, nevis otrādi.

Ir daži indivīdi, kuri saka – man valsts neko nedeva, bet - jūs paši vispirms esat valsts. Un es vēlos lūgt, lai ģimenēs izaudzina īstus Latvijas pilsoņus, kas šeit dzīvo, rada ekonomiskās vērtības, kas beigu beigās ir gatavi aizsargāt šīs ekonomiskās vērtības, savu ģimeni un visu mūsu kopumu, ko sauc par Latvijas valsti. Pilsonis ir Latvijas valsts, to vēlētos ieaudzināt. Tad arī mūsu bruņotie spēki un Zemessardze būs stipra.

Kura valsts varētu būt vislabākais piemērs Latvijai?

Vajag mācīties no daudzām valstīm, nevēlos nosaukt nevienu konkrētu valsti. Ir tādas, no kurām mēs varam mācīties šaurākā aspektā, attīstīt mūsu totālās aizsardzības spējas. Tā nav tika viena valsts, tādas ir vairākas gan Eiropā, gan uz dienvidiem no Eiropas. Ir valstis, no kā mācīties, kā gūt sekmes ekonomikā, tikt pie labklājības un to sasaistīt ar nepieciešamību  attīstīt militāro tehnoloģiju. Ir valstis, no kurām varam mācīties, kā būt laimīgiem, smaidīgiem un arī izpaust to uz ārpusi.

ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Hodžess norādījis, ka NATO atturēšanas stratēģija nozīmē savu spēju aizsardzības attīstīšanu un to demonstrēšanu. Vai Latvijā esam tās pietiekami demonstrējuši?

Es pilnībā piekrītu ģenerāļa Hodžesa izteicieniem, šādu ceļu esam gājuši līdz šim, jo pats galvenais ir parādīt sabiedrības vēlmi aizsargāt Latvijas valsti. To principā esam šogad darījuši, esmu priecīgs, ka kopā ar sabiedrotajiem esam nodemonstrējuši konsolidēto stiprumu NATO iekšienē un tāpēc šeit kaujas grupā atrodas sešas valstis, kas ir dislocētas Latvijā. Kopā ar šiem karavīriem šogad mēs esam mācījušies un pārbaudījuši savas spējas ļoti aktīvi un Latvijas sabiedrība noteikti ir pamanījusi, ka mēs vingrināmies. Ne tikai latviešu karavīri vien ir pamanāmi gandrīz visur Latvijas teritorijā. Ar to esam parādījuši diezgan lielu vēlmi aizsargāt Latviju. Paldies Latvijas pilsoņiem, Latvijas sabiedrībai par atbalstu mūsu darbībai, un, protams, Zemessardze, armija un Jūras spēki darīs visu, lai Latvijas sabiedrība arī saņemtu fizisku atbalstu, to ko principā līdz šim arī dara. Piemēram, kaujas grupas dalībnieki kopā ar latviešiem atbalsta skolu aktivitātes, daļēji pat remontus. Es noteikti nevēlos aizmirst ASV karavīru klātbūtni, kas te atrodas pastāvīgi, kā septīto valsti no mūsu partneriem.

Kā paskaidrot pārējai sabiedrībai, kam nav pietiekamu militāru zināšanu, ko nozīmē viens šāds bataljons? Kādas ir tā spējas?

Tas var paveikt ļoti daudz. Kā jau teicu, skaitliskais sastāvs ne vienmēr ir būtisks. Ir dažādas konflikta fāzes. Beidzamā fāze, kad patiešām norisinās konvenciāls konflikts - reāla  karadarbība, pielietojot šaujamieročus, pārējo bruņojumu, ir tas, kur bataljons sevi pierāda. Dažs labs pateiks, ka tas ir tikai bataljons, bet blakus stāv milzīgas skaitliski lielas brigādes (Krievijas – A.K.), taču tas nenozīmē, ka šis bataljons nevar izpildīt savus uzdevumus ļoti augstā līmenī. Ir daudz taktisko paņēmienu, kas ļauj bataljonam noturēt ļoti spēcīgu spiedienu no taktiskā viedokļa un, es domāju, šis bataljons ir spējīgs un spēcīgs, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas nedarbosies viens, bet gan kopā ar mūsu bruņotajiem spēkiem. Šī bataljona pienesums ir ļoti liels un nozīmīgs.

Nesen NATO valstu ārlietu ministri sprieda par alianses spēku pārvietošanos Eiropas teritorijā, vai tas saistīts ar dažādiem kustības ierobežojumiem un problēmām, piemēram, tiltu izturību?

Tā nav nekāda problēma, tas ir viens no mūsu un NATO kopīgo spēku treniņu elementiem, viens aspekts kopējās mācībās.  Mēs daudz strādājam pie ātras spēku pārvietošanas, es nevēlos konkretizēt, bet aktīvi ar to nodarbojamies. Tas ir labi, ka mēs trenējamies, ka pārbaudām visu alianses dalībvalstu likumdošanu, un, ja mēs gribam ātri reaģēt uz kaut ko, mums jau tagad tas ir jāpārbauda. Taču tas absolūti nenozīmē, ka kaut kas nav kārtībā vai ar regulām, vai tiltiem, spējām kopumā. Testēšanu uzsākām nevis šogad, tā sākās vismaz 2015.gadā.

Vai nepieciešamības gadījumā palīgspēki varēs pietiekami ātri nokļūt Baltijā?

Treniņi parāda, ka visas vienības iekļaujas noteiktajos laika grafikos, pat apsteidz to. Tie ir arī ātrās reaģēšanas spēki, tie ir izpildījuši savu uzdevumu, un laika limits ir ievērots pilnībā.

Kāds ir Jūsu novēlējums Ziemassvētkos un valsts simtgadi gaidot?

Es novēlu visiem būt garā stipriem, jo tad mums viss izdosies, būt pozitīviem un konsekventiem savu mērķu sasniegšanā.           

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti