Savukārt politologs Jānis Ikstens norādīja, ka vēlēšanu tuvums nebija jūtams un tas „demobilizē daļu cilvēku”. Ikstens gan atzina, ka dramatisma trūkums un zema vēlētāju aktivitāte neattiecas uz Rīgu.
Vēl kā iespējamos iemeslus, kāpēc vēlēšanās piedalījušies maz balsstiesīgo, eksperti min vēlēšanu reģistru, kas piesaista vēlētājus konkrētiem iecirkņiem, emigrāciju, kā arī reklāmu un aģitācijas aizliegumu televīzijā.
Socioloģe Rita Strode intervijā Latvijas Radio norāda, ka Saeimas vēlēšanas vienmēr bijušas populārākas nekā pašvaldību vēlēšanas. Bet LLU SZF dekāns Voldemārs Bariss uzskata, ka Latvijā kopumā vēlētāju aktivitāte nav liela un arī gatavība iesaistīties politikā ir minimāla.
Līdz pl.23.45 saskaitīts, ka vēlēšanās piedalījies nedaudz vairāk kā 45% balstiesīgo.
