Tieša runa

Tieša runa: «Par ko liek domāt Grēta Tūnberga?»

Tieša runa

Tieša runa: «Vai valdības lēmums, ka Latvijā būs 39 pašvaldības, paliks nemainīgs?»

Tieša runa: «Kāpēc partijām nepieciešams finansējuma palielinājums?»

Eksperte: Jaunais partiju finansēšanas modelis iznīcinās politisko konkurenci

Plānotais jaunais valsts finansējuma modelis politiskajām partijām varētu sarežģīt jaunu un pašlaik mazāku partiju reālu ienākšanu politikā un tādējādi tas iznīcinās politisko konkurenci – LTV raidījumā “Tieša runa” kritizēja domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Kažoka atzina, ka kopumā lielāks valsts finansējums partijām varētu dot ļoti lielus ieguvumus sabiedrībai. Piemēram, varētu gaidīt, ka partijām stipri uzlabotos politiskā piedāvājuma kvalitāte un vienlaikus stipri saruktu aizdomīgu ziedojumu apjoms. Tāpat varētu būtiski pieaugt partiju biedru skaits un partijas būtu aktīvākas starpvēlēšanu laikā.

Iznīcinās konkurenci?

Taču pašlaik piedāvātajam finansēšanas modelim gaidāmas būtiskas blaknes. “Šis modelis ir ļoti problemātisks (..) – no tā, kā partijas gatavojas sadalīt finansējumu, neizskatās, ka tiks panākts maksimāli iespējami labums,” sacīja Kažoka.

Viņa saskata risku, ka plānotais modelis iznīcinās politisko konkurenci, proti, dos iespējas tikai Saeimā pārstāvētajām partijām: “Tas finansējums ir apzināti sadalīts tā, ka partijas [ar vēlētāju atbalstu] starp 2% un 5%, neko sevišķi daudz par to naudas summu nevar izdarīt. (..)

Izskatās, ka valdošās koalīcijas partijas mēģina iemūžināt to partiju spektru, kas pašlaik ir valdošajā koalīcijā, un izturas pret tik ļoti svarīgo finansējumu partijām kā savstarpējas kases dalīšanu,

uzliekot gan maksimālos limitus, lai “Saskaņa”  nedabūtu stipri vairāk nekā lielākā no koalīcijas partijām. Un vienlaikus mēģinot iznīcināt jebkādu jaunu partiju vai to, kas ir starp 2% un 5%, reālu ienākšanu politikā.”

Nacionālo apvienību pārstāvošā Jāņa Iesalnieka ieskatā ir pareizi radīt priekšrocības politiskai konsolidācijai: “Situācija, ka katrā miestā ir sava partija, ir viena Latvijas politiskās sistēmas dīvainība. Normālā valstī ir dažas ideoloģijā balstītas partijas, kas savā starpā cīnās par attiecīgās ideoloģijas uzvaru.”

Arī partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens problēmu saskata partiju fragmentācijā. Tas esot redzams arī 13.Saeimas sasaukumā – grūtības pieņemt lēmumus un ārkārtīgi atšķirīgas pozīcijas. Viņš nepiekrita, ka partiju konkurence tiks samazināta.

Nerisina visas problēmas

Tāpat Kažoka norādīja, ka aizdomīgu ziedojumu problēma varētu pazust tikai daļai partiju, taču tā aizvien būtu aktuāla partijām, kuras ir apvienībās. Viņa skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo ieceri lielu ziedojumu ierobežojums attiektos tikai uz apvienībām, nevis tajās ietilpstošajām partijām.

Plānotajā modelī arī neesot neviena elementa, kas liktu partijām strādāt pie biedru skaita palielināšanas.

“Neredzu nevienu pazīmi, kas liecinātu, ka partijās tuvākajos gados stāsies iekšā vai partijas apzināti meklēs stipri vairāk biedru,” piebilda eksperte.

Kādus ieguvumus redz partijas?

Ašeradens sacīja, ka naudas trūkums partijām ierobežo komunikācijas iespējas ar vēlētājiem, tostarp klātienē un reģionos. Tāpat partijām vajadzētu būtiski ieguldīt naudu pētniecībā, piemēram, saprast iedzīvotāju viedokļus, prioritātes. Viņš atzina, ka pašlaik partiju ekspertīzes līmenis ir zems. Politiķis arī skaidroja, ka daudz resursu prasa starptautiskā sadarbība, kas ļautu izzināt citu valstu pieredzi dažādos jautājumos.

Arī partiju apvienību “Attīstībai/Par!” pārstāvošā Vita Anda Tērauda piekrita, ka pašlaik partijām maz iespēju strādāt ar iedzīvotājiem. Tas redzams arī nelielajā biedru skaitā partijās.

Tikmēr Iesalnieks norādīja uz noteikumu, ka līdz ar lielāku finansējumu no valsts tiek samazināti privāto ziedojumu griesti. Viņaprāt, no iecerētajām izmaiņām daudz lielāks ieguvums būs partijām, kas balstītas uz ideoloģiju un nes savas idejas iedzīvotajiem.

KONTEKSTS:

Valdība vienojusies nākamgad politisko partiju finansēšanai atvēlēt 4,5 miljonus eiro līdzšinējo aptuveni 600 tūkstošu eiro vietā. Tiek mainīts arī partiju finansēšanas modelis no valsts. Paredzēts, ka Saeimā iekļuvušās partijas saņems 100 tūkstošu eiro bāzes finansējumu. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz 2% balsu, par katru balsi saņems 4,5 eiro. Valsts piemaksās arī 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

Finansējumam būs griesti – partija nevarēs saņemt vairāk par 800 tūkstošiem eiro gadā. Vienlaikus būtiski ierobežos privātos ziedotājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti