EK satraukta par situāciju Latvijas veselības aprūpē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 3 mēnešiem.

Eiropas Komisija (EK) kā satraucošu novērtējusi situāciju Latvijas veselības aprūpē. To EK atzinusi savos piektdien, 26.februārī, publicētajos ikgadējos ieteikumos Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

EK atzinusi, ka pretēji iepriekš paustajām bažām Latvijai ar budžeta disciplīnu kopumā ir veicies salīdzinoši labi – neskatoties uz to, ka nav veiktas vēlamās izmaiņas nodokļu sistēmā un strukturālās reformas, kopumā budžeta tēriņus un ieņēmumu izdevies sabalansēt.

Tomēr kā visai satraucošu EK novērtējusi situāciju veselības aprūpē, atklāj EK Latvijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņs Zemītis.

"Komisija 2016.gada ziņojumā par Latviju atzīmē to, ka budžeta disciplīna Latvijā tiek ievērota, bet strukturālās reformas, piemēram, izglītībā un jo īpaši veselības aprūpē ir sabremzējušās. Ja mēs skatāmies, tad izglītībā tomēr notiek virzīšanās uz kvalitātē virzītu finansējumu (..), bet  veselības aprūpē mēs redzam, ka varbūt trūkst visaptverošas vīzijas, kā mainīt finansējumu, lai palielinātu aprūpes pieejamību," klāstīja Zemītis.

Zemītis: EK satraukta par situāciju Latvijas veselības aprūpē
00:00 / 01:04
Lejuplādēt

Pēc viņa teiktā, no visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir "stipri augsts to cilvēku īpatsvars, kas saka, ka viņiem finansiālu apsvērumu dēļ nav iespējams saņemt to aprūpi, ko viņi cerētu iegūt". "Un šī ir būtiska problēma, jo veselības aprūpes trūkums samazina darba spēka kvalitāti un pieejamību, un strukturālā reforma veselības aprūpē ir tā, ko Eiropas Komisija sagaida, ka Latvija to veiks īpaši rūpīgi," sacīja Zemītis.

EK ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā ir uzlabojumi. Tomēr situācija joprojām ir slikta. Ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā ir viena no visaugstākajām Eiropā. Piemēram, izdevumiem sociālajai aizsardzībai Latvija tērē 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP),  un tā ir vismazākā proporcija visā ES.

Tāpat norādīts, ka Latvijas pensiju sistēma, kas ir ilgtspējīga, nākotnē tomēr radīs dramatisku pensiju līmeņa samazinājumu. Šobrīd Latvija pensijām tērē 7,7% no IKP, kamēr ES tie ir vidēji 11,3%. Taču 2060.gadā Latvija pensijām atvēlēs vēl mazāk – vien 4,6% no IKP, kas būs vismazākā proporcija ES. Tas nozīmē, ka nākotnē ievērojami pieaugs nabadzība veco cilvēku vidū.

Ziņojumā norādīts arī, ka Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valstīm sabiedrības veselības jomā. Tāpat arī dzīves ilgums Latvijā ir zem vidējā ES. Piemēram, vīriešiem vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 72,9 gadi, bet ES vidēji – 77,8 gadi. Savukārt sievietēm Latvijā vidējais dzīves ilgums ir 80,1 gads, bet vidēji ES – 83,3 gadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti