Dienas ziņas

Līvbērzē mācās likvidēt bīstamas kravas noplūdi

Dienas ziņas

Latgalē aizvadīti Latvijas Republikas Satversmes svētki

Vai lielie plāni dzimstības veicināšanai nenoguls atvilktnēs?

Dzimstību rosina audzēt ar virkni labumiem – atbrīvojuma no studiju kredīta, pieejamiem bērnudārziem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Lielāks bērna kopšanas pabalsts, pieejami bērnudārzi, samazināti un pat dzēšami studiju kredīti jaunajiem vecākiem, kārtīgas sociālās iemaksas pensiju kapitālā arī bērna kopšanas laikā un vēl daudzi citi labumi varētu veicināt dzimstības pieaugumu. Tā domā Demogrāfisko lietu centrā, kurā tapusi Tautas ataudzes stratēģija, ar ko trešdien, 9. novembrī, iepazīstināja plašāku sabiedrību.

Abrīvojums no studiju kredīta, pensiju neietekmējošs bērna kopšanas pabalsts un īres nami ar izpirkuma tiesībām – ko paredz tautas ataudzes stratēģija
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • Patlaban dzimstības rādītājs Latvijā ir 1,57; mērķis 2027. gadam – 1,77. 
  • Lai to sasniegtu, plaša ekspertu grupa izstrādājusi Tautas ataudzes stratēģiju.
  • Mērķis  ar katru nākamo bērnu ģimene jūtas priviliģētāka un vairāk pārtikusi.
  • Stratēģijā virkne labumu, kas varētu motivēt ģimenes vēlēties vairāk bērnu.
  • Piemēram, lielāks bērna kopšanas pabalsts, pieejami bērnudārzi, zemāks studiju kredīts.
  • Parādnieks: Stratēģijā iecerētā sasniegšana atkarīga no valdības izpratnes.
  • Mežs: Nepieciešams veidot atsevišķu ministriju demogrāfijas jautājumiem.
  • Ieceres atbalsta vairākas vecākus un ģimenes pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Grib iedrošināt radīt bērnus

Šobrīd Latvijā iedzīvotāju kļūst mazāk. Dzimstības rādītājs mūsu valstī ir 1,57. Tas nozīmē, ka divi vecāki vidēji nerada divus pēcnācējus. Dzimstība samazinās, un prognozes nākotnei neiepriecina. Tas nozīmē, ka samazinās valsts iedzīvotāju skaits, un tāpēc slēdz skolas, trūkst darbinieku, kas kopumā būtiski ietekmē visu sabiedrību, sociālo budžetu un valsts ekonomiku kopumā. Demogrāfisko lietu centrs strādā sešus gadus. Bet pērn dzimstības rādītājs bijis zemākais 100 gadu laikā.

"Ar ko salīdzina. Ja vidēji Eiropā, tad mums šis rādītājs vismaz nav katastrofāls. Ja mēs turpināsim šo politiku realizēt šādā pašā veidā, kas ir kampaņveidīgi, nevis mērķtiecīgi, – tad diemžēl mēs varam sasniegt, kā šie rādītāji liecina, 14 000 dzimušos gadā," klāstīja Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).

Lai tas nenotiktu, centrs piedāvā Tautas ataudzes stratēģiju – plānu ar virkni priekšlikumu, kas varētu motivēt ģimenes vēlēties vairāk bērnu. Mērķis ir ar dažāda veida motivācijas pasākumiem dzimstības rādītāju pietuvināt divniekam. Piemēram, līdz 2027. gadam dzimstības rādītājam būtu jāsasniedz 1,77.

Un tā būtība – panākt, ka ar katra nākamā bērna ienākšanu ģimenē  tā jūtas priviliģētāka un vairāk pārtikusi, nevis tuvāk nabadzībai, kā tas ir pašlaik.

"Lai viņiem būtu viegli pieņemt šo lēmumu, nebaidoties no visām ekonomiskajām, negatīvajām blaknēm. Daļa no viņiem ir spiesta atlikt [lēmumu par bērna ienākšanu ģimenē], jo vēl nav skola pabeigta, vēl augstskola nav nobeigta, vēl nav dzīvokļa," sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

Stratēģija piedāvā virkni labumu

Pēc Parādnieka teiktā, jāveicina sociālais taisnīgums, nosakot, ka māmiņa, kura vairākas reizes dzīvē devusies bērna kopšanas atvaļinājumā, nedrīkst saņemt mazāku pensiju vecumdienās. Bez tam, sākot no diviem bērniem, vienam no vecākiem būtu jābūt tiesībām doties priekšlaicīgā pensijā – gadu ātrāk par katru bērnu. Tāpat no Skandināvijas būtu pārņemams "nauda par aprūpi" princips. Proti, pašvaldības atbalsta vecākus, kuri no bērna pusotra līdz trīs gadu vecumam rūpējas par viņiem mājās, nodod auklītei vai bērnudārzam. Jāpalielina arī bērna kopšanas pabalsts. Tāpat īpašs atbalsts būtu paredzams īpaši lielajām ģimenēm.

"Es aicinātu realizēt vēl tādu mērķtiecīgu ceturtā un piektā bērna politiku. Tam atbalstam ir jābūt ar lielu intensitāti. Vidusmēra ekonomiski aktīvai ģimenei, ienākot trešajam bērnam, ģimenei ir jābūt sajūtai, ka paliek vieglāk. Tad, runājot par ceturtā bērna politiku, – līdz ar ceturtā bērna politiku, nu jau ir pavisam komfortabli. Savukārt, sākot ar piekto bērnu, – bēdas nezinu. Man ir visas durvis vaļā, "sarkanais paklājs" izklāts, laipni lūgtum!" sacīja Parādnieks.

Bez jau minētā stratēģijā iekļauts studiju un studējošā kredīta samazinājums uz pusi pēc pirmā un pavisam pēc otrā bērna.

Arī ideja par īpašām jaunām mājām reģionos, kuras jaunās ģimenes varētu īrēt līdz laikam, kad tās nonāktu viņu īpašumā, un virkne citu labumu.

Atkarīgs no valdības izpratnes un finansējuma

Līdz ar gaidāmo valdību nav skaidra centra nākotne un iespējas vai vēlmes šos priekšlikumus ņemt vērā. Reālākās aprises esot iecerei par to, ka līdz bērna trīs gadu vecumam vecākam jāļauj izvēlēties, vai palikt ar bērnu vai algot aukli, vai bērnu sūtīt bērnudārzā. Un katrai no šīm izvēlēm līdzi sekotu konkrēta naudas summa.

"Kā mums tas izdosies, tas ir atkarīgs, pirmkārt, no valdības izpratnes, un īpaši premjera, finanšu ministra un visu pārējo sadarbības partneru redzējuma par šo kā galveno prioritāti, domājot par Latviju ne tikai četru gadu periodā," klāstīja Parādnieks.

Arī Mežs uzsvēra – sasniegt stratēģijā nospraustos mērķus būs iespējams vien tad, ja valsts šiem pasākumiem atvēlēs naudu. Tāpat ļoti svarīgi, ka tiek veidota kāda atsevišķa institūcija vai pat ministrija, kas rūpētos par demogrāfijas jautājumiem.

Demogrāfs Ilmārs Mežs
00:00 / 00:31
Lejuplādēt

"Es domāju, jāsāk ar politisku lēmumu, ka tam ir nepieciešama kaut kādā veidā valsts institūcija, nu, pareizāk sakot, tā varētu būt ģimenes lietu ministrija vai nosauciet to, kā gribat. Tātad šī jautājuma institucionalizācija ar to, ka būtu balsstiesības Ministru kabinetā, un tur pat nebūtu jābūt nevienam jaunam ierēdņa amatam. Vienkārši ir jāpaņem departamenti no Labklājības vai citām ministrijām, kas ar šiem jautājumiem jau strādā," vērtēja Mežs.

Nevalstiskās organizācijas atbalsta ieceres

Plānā piedāvātās ieceres atbalsta arī vairākas vecākus un ģimenes pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Vienlaikus, piemēram, raudzīšanās tikai uz pabalstu vai citu labumu celšanu būtu pārāk vienkāršota pieeja, sacīja Gunita Krilova no "mammamuntetiem.lv".

"Sarunās ar jaunajām mammām vairākkārt tika minēts, kas šeit neizskanēja, pēcdzemdību aprūpe.

Ka pēc dzemdībām ir liels fokuss uz bērniņu, uz viņa rādītājiem un veselību, bet paliek ēnā pašas mammas veselība.

Fiziskā, emocionālā. To ļoti daudzas jaunās māmiņas min," sacīja Krilova.

Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāvis Andis Apsītis skaidroja – stratēģijas plāni ir patiesi motivējoši un kuplo ģimeņu skaitu varētu vairot, taču stratēģijā apvienība vēlētos redzēt lielāku atbalstu arī tieši laulībai kā bērna dzimšanai un augšanai labvēlīgākajai videi.

"Pietiekams uzsvars jāvelta arī laulībai kā tam vēlamajam ģimenes formātam, kurā ienāk bērns, jo tā ir stabilākā forma, kur, bērnam ienākot, tas arī ilgtermiņā nāk par labu. Vienlaikus arī, protams, sasāpējušais reemigrācijas un mūsu jaunatnes jautājums. Jādomā vēl radošāk, vēl intensīvāk par to, kā patiešām gan reemigrējušās ģimenes piesaistīt, gan par to, kā lai patiešām jaunās ģimenēs ienāktu bērni un ataudzes svars nebūtu tik daudz jau uz esošām ģimenēm ar trešo, ceturto un piekto bērnu, kā tas ir šobrīd," sacīja Apsītis.

Teju viss šajā brīdī stratēģijā minētais ir vien ideju stadijā. Stratēģijas izveidotāji cer šo dokumentu izveidot par valstiskas nozīmes vadlīnijām, pēc kurām vadīties, lai veicinātu tautas ataudzi.

Tikmēr demogrāfe, Baltijas Starptautiskas ekonomikas politikas studiju centra asociētā pētniece Zane Vārpiņa intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" vērsa uzmanību uz pētījumos atklāto, ka

darba tirgus un sievietes iespēja savienot darbu ar karjeru ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ļauj paaugstināt dzimstību.

Tostarp nozīmīga ir tēva iesaiste bērna aprūpē un elastīgs darba tirgus. Taču Latvijā liels ir viena vecāka ģimeņu īpatsvars. Tāpat aizvien saglabājas algu līmeņu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, norādīja Vārpiņa.

Viņa pozitīvi vērtēja piedāvātās ieceres, vienlaikus atzīstot – cerētais dzimstības rādītāja pieaugums nekompensēs sarūkošo iedzīvotāju skaitu. To neesot iespējams izdarīt citādākā veidā kā vien ar migrāciju.

Uz to atbildot,

Parādnieks pauda, ka pašmērķis nav saglabāt esošo iedzīvotāju skaitu, bet viens no mērķiem ir saglabāt nacionālu valsti.

Viņš gan arī piebilda, ka neiebilst pret mērķtiecīgu migrāciju, piesaistot augsta līmeņa speciālistus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti