Panorāma

Samazinās valsts pārvaldē strādājošo skaitu

Panorāma

Ukrainas ekonomika trausla, bet augoša

Nekustamā īpašuma nodoklis 3500 eiro par privātmāju

Džemmas Skulmes ģimenei jāpārdod dzimtas relikvijas, lai samaksātu nodokli par savu Mežaparka māju

Mākslinieces Džemmas Skulmes Mežaparka māja vienlaikus ir arī viņas darbnīca un darbu krātuve, to sāka būvēt vairāk nekā pirms 50 gadiem, bet pēdējos gados nekustamā īpašuma nodoklis auga tik strauji, šobrīd sasniedzot jau gandrīz 3500 eiro gadā, ka nodokļa samaksāšanai nācās pārdot dažas ģimenes relikvijas.

Savu māju māksliniece sauc par savu garīgo telpu. Te rodas idejas, iedvesma mākslai. Būtiska loma ir arī piemājas dārzam. Šo māju kopā ar vecākiem viņa sāka būvēt 1958.gadā. Tolaik Mežaparks bija strādnieku rajons ar daudz lielāku iedzīvotāju blīvumu nekā pašlaik. Pēdējo divdesmit gadu laikā situācija ir mainījusies. Pieaugot kaimiņu ēku darījumu vērtībai, būtiski pieauguši arī nodokļi tiem, kas te dzīvo gadu desmitiem un īpašumu negrasās pārdot.

Vienam kvadrātmetram zemes vienā vietā Mežaparkā tirgus vērtība ir 70 līdz 100 eiro, bet vienas apkaimes ietvaros vērtība var ievērojami atšķirties, un pāri ielai zeme ir krietni vērtīgāka – tur viena kvadrātmetrs maksā līdz 180 eiro.

Daudzās apkaimēs kadastrālā vērtība, no kuras tiek aprēķināts nodoklis jau šobrīd ir tuvu tirgus vērtībai, un tas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.

“Tikai nodoklis ir 3490 eiro, mēnesī iznāk 291 eiro. Mēs esam seši. Trīs no tiem ir pensionāri, divi no tiem ar ļoti niecīgām pensijām. Pārējie ir augoši vēl, kas mācās,” stāsta Skulme.

“Mēs esam bijuši spiesti šķirties no dažādām ģimenes relikvijām, lai varētu samaksāt gan zemes nodokli, gan  par māju. Ir bijis porcelāns, ko vecaistēvs bija iegādājies, ko vecamtēvam bija dāvinājuši,” stāsta mākslinieces dēls Juris Dimiters.

Nemitīgi augot nekustamā īpašuma nodoklim, Džemmas Skulmes ģimenei neatliek līdzekļu nu jau nepieciešamajai ēkas rekonstrukcijai un siltināšanai.

Salīdzinot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu paziņojumus par pēdējiem trīs gadiem, redzams, ka maksājums būtiski pieaudzis. 2015. gadā tas bija 2240 eiro, gadu vēlāk jau 3009 eiro, bet vēl gadu vēlāk gandrīz trīs ar pusi tūkstoši.

Tieslietu ministrijā norāda, ka pērn kadastrālo vērtību bāze netika mainīta. Pie šāda milzīga nodokļa kāpuma vainojama Rīgas dome.

“Mums jārēķinās, ka no viena procenta likmes uzcēla uz 1,5%. Tātad pat, ja tā zemes vērtība bija tāda 2015. un 2016. gadā, ja maina likmi no 1% uz 1,5%, protams, ka gala rēķins ir ievērojams, un ja pašvaldība saistošajos noteikumos nav noteikusi nekādas atlaides, kas personai pienākas, protams, ka tas par 50% paceļ to gala maksājumu,” atzīst Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Atšķirībā no Jūrmalas, kur senākajiem iedzīvotājiem tiek piemērota 70% atlaide, Rīgā iedzīvotāji, kuriem iepriekšējos gados būtiski augusi kadastrālā vērtība, ar nodokļa palīdzību tiek izspiesti no apkaimes. Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē saka – līdz šim nav bijis lēmuma dot atlaides senākajiem iedzīvotājiem.

“Cilvēki dzīvo arī vairākus desmitus gadus arī daudzdzīvokļu mājās vēsturiskajā centrā. Tad visiem tas jāpiemēro [atlaides], un līdz ar to tā ir ļoti liela ietekme uz budžetu. Katrā ziņā domes deputāti par to var lemt,” saka Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.

Tieslietu ministrijā norāda uz pašvaldību tiesībām piemērot atvieglojumus dažādām iedzīvotāju grupām. Veidot 119 nekustamā īpašuma nodokļu politikas līdz šim ir bijis politisks lēmums.

Nodoklim jābūt samaksājamam, tam piekrīt arī Tieslietu ministrijā. Taču, kā to panākt, risinājuma joprojām nav.

“Kādam būt tam nodoklim, diskusijas vēl turpinās. Diskutējot ar ministru, esam izvērtējuši, ka vispareizākā rīcība būtu kadastrālo vērtību bāzi nemainīt līdz 2019. gadam,” norāda Laila Medina.

Šis miera periods līdz 2019. gada beigām dotu laiku izrunāt visus jautājumus, tostarp par vienīgā mājokļa politiku un izlabot visus trūkumus, kas norādīti par kadastrālo vērtību aprēķinu metodiku. Tas gan nenozīmētu, ka nākamgad nepieaugtu nekustamā īpašuma nodoklis. Nodokļa pieaugums, visticamāk, skars tos, kas dzīvo pēc 2000. gada uzceltās mājās.

Gleznotāja Džemma Skulme, kritizējot nemitīgo nodokļa celšanu, norāda, ka sabiedrības garīgajai attīstībai vajadzīga laba vide, par kuru nevajag nemitīgi satraukties, “ar labu prātu, nevis īgņojoties nemitīgi un satraucoties un vienā stresā dzīvojot, kā tālāk būs”.

Bet ar jautājumu “kāds būs nekustamā īpašuma nodokļa maksājums nākamajam gadam” Rīgas pašvaldības ieņēmumu pārvaldē iedzīvotāji vēršas vismaz reizi dienā. Iedzīvotājiem nav skaidrības par nekustamā īpašuma nodokļa politiku. Vieniem tas nemainās, citiem dažu gadu laikā pieaudzis vairākas reizes. Atbildīgās iestādes nesola  tuvākajos gados stabilu likmi, ar ko rēķināties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti