Duālā profesionālā izglītība - arodizglītības sasaiste ar darba tirgu

Jaunas iespējas arodizglītības sasaistē ar darba tirgu jau otro gadu Latvijā mēģina piedāvāt tā dēvētā duālā profesionālā izglītība. Tā ļauj jau drīz pēc mācību sākšanas reāli strādāt savā nozarē, pamatīgi iepazīt īsto darba vidi un vēl pirms vidusskolas beigšanas saprast, vai izvēlētā profesija tiešām interesē. Darba vidē balstīto mācību modeli Latvija aizguvusi no Vācijas. Darba devējiem savukārt tā ir iespēja pašiem audzināt kvalificētus nākamos darbiniekus un nodrošināt, ka viņu prasmes atbilst reālajām darba tirgus vajadzībām.

Eksperti secina, ka situācijā, kad darba devēji sūdzas par kvalificētu tehnisko darbinieku trūkumu un arodskolām jācīnās par sava prestiža celšanu, ar darba vidi ciešāk saistītas mācības un iespēja par darbu saņemt atalgojumu varētu būt solis pareizajā virzienā.

Ogres uzņēmumā ar jauniešiem apmierināti

Ar Ogres uzņēmuma „Hanzas Elektronika” viceprezidentu Alvi Vaguli esam ražošanas telpās, kur darbinieki programmē iekārtas, uzrauga sarežģītus robotus un veic smalkus lodēšanas darbus. Viņiem līdzās roku elektronikas komponentu salikšanā uz iespiedplates iemēģina jaunie Ogres Valsts tehnikuma audzēkņi.

„Mēs liekam komponentus uz shēmām, kas tālāk tiks dotas uz lodēšanu,” Ansis Buiķis nule sācis mācīties par elektronikas tehniķi pēc vidusskolas. Viņu īpaši saista iespēja paralēli mācībām arī strādāt savā specialitātē: „Pat ļoti patīk. Esmu pamēģinājis roku arī tehniskajā augstskolā, bet tur ir ļoti daudz teorētiskā un maz praktiskās pieredzes. Tur vai nu paliek garlaicīgi, vai nespēju sekot līdzi, bet šeit tu uzreiz apgūsti praktiskās iemaņas, visu laiku dari kaut ko jaunu, iestrādājies ar rokām, apgūsti teorētisko bāzi. Tas, manuprāt, ir parocīgāk.”

Gadu pirms Anša uzņēmumā „Hanzas Elektronika” jau sāka praktizēties 11 topošie elektrotehniķi pēc pamatskolas. Uzņēmums viens no pirmajiem iesaistījās duālās izglītības pilotprojektā, jo nebija apmierināts ar arodskolu beidzēju prasmēm, stāsta uzņēmuma viceprezidents Alvis Vagulis:

„Mēs arī bijām to rindās, kuri teica, ka skolas sagatavo negatavus profesionāļus. Sanāca dubulta investīcija - skola kaut ko samāca, pēc tam mēs viņus pārmācām tā, kā mums vajag. Rodas jautājums: kāpēc? Varbūt var tomēr visu uzreiz, pie viena.”

Tāpēc uzņēmums sagādāja speciālus darba galdus un rīkus tehnikuma jauniešiem, kuri jau otrajā mācību mēnesī sāka praktizēties uzņēmumā. „Tepat, mūsu vidē, ap šo galdu viņi darbojas. (..) Re, te ir kāds eksāmenu licis - kādā veidā vadam jābūt pielodētam, lai nebūtu īssavienojuma starp tiltiņiem, kā caurspraustam vadam jābūt pielodētam. Tā mēs viņus te dresējam!” rāda Vagulis.

Pirmā gada audzēkņi pašlaik apgūst teoriju tehnikumā, bet praksē labākajiem no viņiem šogad jau ļaus no mācību platēm pāriet pie īstajām. Tikmēr prakses galdus ieņems nākamie pirmkursnieki.

Ar Ogres Valsts tehnikumu „Hanzas Elektronika” sadarbojas jau vairāk nekā 10 gadu, darbojas arī skolas padomē, palīdz veidot mācību bāzi un saturu. Sākot duālās izglītības projektu, arī pašiem uzņēmuma darbiniekiem nācās apgūt pedagoga prasmes, jo pie 40 minūšu formāta pieradušajiem 15-gadniekiem nebija viegli visu dienu nosēdēt pie prakses galda. Tomēr ar rezultātiem Vagulis ir apmierināts:

„Tā attieksme, ar kādu viņi atnāca un kādi viņi ir šodien, kad pagājis tikai gads… Viņiem ir lepnums, ka par viņiem rūpējas, ka viņi ir uzņēmumā. Viņi varbūt paši to nemana, bet viņi ir izmainījušies pēc tā, ko kopā esam sasnieguši. Tas iepriekš nebija manīts, kad mums bija tikai tās īsās prakses un tikāmies stipri retāk.”

„Man patika atmosfēra, ka uzreiz jau sāka runāt nopietni, kā ar darbiniekiem, mācīja zināšanas, ko vajag lodēšanai… Bet visvairāk patika attieksme,” tā, satikts starp stundām Ogres Valsts tehnikumā, pirmo gadu uzņēmumā raksturo tehnikuma audzēknis Ričards. Viņam piekrīt arī studiju biedrs Ruslans:

„Jā, kad tu lodē profesionāli, pēc visiem standartiem, tad mainās attieksme. Viss ir nopietni, tev parāda, kā strādā profesionāļi…”

Tehnikuma direktore: Audzēkņu vidū darba vidē balstītās mācības „kotējas”

Uzrunātie jaunieši ir pārliecināti, ka nākotnē arī paši varētu dot darbu citiem. Vairāki pēc tehnikuma plāno stāties augstskolā. Darba vidē balstītas mācības Ogres Valsts tehnikumā pērn sāka 27 topošie elektronikas tehniķi, ēdināšanas speciālisti, namdari un mēbeļu galdnieki. Namdari, piemēram, lika spāres un jumtu guļbūvei, sagatavoja pārcelšanai vecu baznīcu. Darbu deva kopumā 13 uzņēmumu. Šogad to skaits audzis, un audzēkņu vidū darba vidē balstītās mācības „kotējas” augstu, stāsta tehnikuma direktores vietniece Ilze Dzirkale:

„Katrā ziņā tie, kas ir atgriezušies no šīs prakses, viņiem ir acīmredzami mainījusies uztvere, viņi ir vairāk sapratuši par izvēlēto profesiju, ko no viņiem dienās gaida darba devēji. Viņi arī no pasniedzējiem jau prasa daudz konkrētākas lietas. Reālā darba īpatnība ir tāda, ka varbūt jaunietis vēl teorētiski nav apguvis to, ko nākas praksē darīt, līdz ar to viņš jau zina konkrētākus jautājumus pedagogiem.”

Par galveno grūtību pirmajā duālās izglītības gadā Dzirkale sauc ārējā regulējuma trūkumu: nav skaidrības, kā organizēt, piemēram, darba samaksu, transportu. Gadu improvizējuši, tagad skolas un uzņēmumi gaida grozījumus Profesionālās izglītības likumā, ko jau atbalstījusi valdība un pašlaik skata Saeima. Jaunais likums oficiāli atzīs darba vidē balstītās mācības par vienu no izglītības ieguves veidiem. Par beidzot sakārtoto regulējumu gandarīta ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Līdz ar to būtu jānoņem visas bažas no pašvaldību un skolu pleciem, arī no ģimenēm, kas domā - vai tas būs atzīts diploms vai nē. Tas ir atzīts diploms, tas būs jauns veids, kā iemācīties profesiju. Ja pagājušogad šādā veidā profesiju apguva 148 audzēkņi, tad šogad viņu jau ir 500. Un ja pērn pilotprojektā piedalījās sešas profesionāli tehniskās skolas, tad šajā mācību gadā tās jau ir 20,” skaidro Meņģelsone.

Arī iesaistīto uzņēmumu skaits audzis no 20 līdz 170. Tiesa gan, ne visur situācija ir vienāda. Piemēram, Saldus pusē darba devēji neesot izrādījuši interesi iesaistīties, atzīst Saldus profesionālās vidusskolas direktors Ojārs Garoza:

„Es jau runāju arī šeit ar mūsu iestāžu vadītājiem, un viņi pateica skaidri un gaiši: par duālo apmācību var būt runa tikai ar tiem, kas jau ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Nākošais jautājums - viņiem jau tos speciālistus nevajag tik daudz kā mēs uzņemam un kā mums prasa uzņemt, no 25 līdz 30. Viņiem labākajā gadījumā vajag varbūt 5-6. Tur arī tās problēmas rodas. Un ja viņiem tagad prasa finansēt visu to, tad tur mēs pret viņiem arī atduras.”

Saldus profesionālās vidusskolas direktors gan uzskata, ka arī bez duālās izglītības projekta skola pietiekami cieši spēj sadarboties ar darba devējiem, ir arī prakses vietas ārzemēs, un, par spīti rūkošajam vidusskolēnu skaitam, 10 tūkstošu lielajā pilsētā tehnikuma audzēkņu skaitu izdevies noturēt virs pieciem simtiem.

„Tā kā viss notiek. Duālā apmācība - tas tā skaļi skan, bet es domāju, ka mums notiek viss tādā pašā veidā. Darbojamies un sevišķi neizjūtam, ka būtu kaut kas slikts,” secina Garoza.

LDDK: Jāsakārto praktikantu darba samaksa

LDDK gan prognozē, ka uzņēmumu skepse ar laiku saruks un vairāk darba devēju sociālās atbildības vārdā būs gatavi ieguldīt nākamajos darbiniekos. Tiesa gan, arī valstij viņiem būtu jānāk pretī, tostarp jāsakārto praktikantu apmaksas jautājums, norāda Līga Meņģelsone:

„Mēs nācām ar priekšlikumu izskatīt šo prakses atalgojumu un tam nepiemērot IIN, jo šajā gadījumā tiešām uzņēmējs piedalās izglītības sistēmā. Viņš investē savu laiku, nozīmē darbaudzinātāju, kurš tajā brīdī nevar strādāt savu pamatdarbu. (..) Tāpēc - lai uzņēmējs panāktu pretī, arī valstij ir jāpanāk pretī.”

Par to sarunas joprojām turpinās, un gala lēmums būs jāpieņem valdībai.

Darba vidē balstītu mācību modeli atbalsta arī Nodarbinātības valsts aģentūra. Tās dati liecina, ka ar profesionālo izglītību ir 37% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem, visvairāk - tehniķu, mehāniķu un pavāru. 2012.gadā bezdarbnieku rindās stājās teju 900 arodskolu absolventu, pērn - mazliet vairāk kā 600. Taču situācija nav viennozīmīga, jo arī darba tirgū vispieprasītākie ir kvalificētie strādnieki un amatnieki, tātad - darbinieki ar arodskolas izglītību.

Izglītības un zinātnes ministrijas jaunākie dati liecina, ka pēdējos gados pieaug jauniešu īpatsvars, kuri izvēlas profesionālo, nevis vispārējo vidējo izglītību. Ja kādreiz attiecība bija 20:80, tad pērn arodskolas izvēlējās jau vairāk nekā 38% jauniešu. Valsts gan gribētu redzēt šo īpatsvaru pieaugam līdz 50%. Rūkošais vidusskolas vecuma jauniešu skaits gan rada pamatīgu konkurenci par mācīties gribētājiem, atzīst Ogres Valsts tehnikuma direktores vietniece Ilze Dzirkale:

„Mēs šobrīd sākam izjust konkurenci no vidusskolām, jo parastajās vidusskolās šī popularitāte mazinās. Kamēr ir sistēma, ka nauda seko skolēnam, tikmēr mēs esam konkurenti.”

Gan Ogres valsts tehnikumā, gan Saldus profesionālajā vidusskolā atsevišķas grupas šogad apvienotas, bet slēgta neviena programma nav. Ogrē pat atvērta jauna - topošajiem video operatoriem.

Arodskolu skaits pamazām sarūk

Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas procesā, apvienojot spēkus, arodskolu skaits jau sarucis; Izglītības ministrija plāno, ka līdz 2020.gadam to varētu būt ap 20. Izglītības ministre Ina Druviete („Vienotība”) paudusi pārliecību, ka profesionālās izglītības sistēmu Latvijā izdevies stabilizēt un tā attīstās pareizā virzienā. Kā Latvijas Radio iepriekš norādīja ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule, skolu materiālajā bāzē tiek ieguldīta liela Eiropas fondu nauda un daudzviet mācības notiek ļoti mūsdienīgā vidē, tādēļ par arodizglītības nākotni ir pamats optimismam.

„Domāju, ka šī modernizētā vide, moderno iekārtu pieejamība, darba vidē balstītās mācības un ciešā sadarbība ar darba devējiem ietekmēs arī pieaugušo vēlmi mācīties un iegūt kādu profesiju. (..) Ja būs moderna vide, skolotāji būs gatavi to darīt un pieredze būs gūta, tad arī pieaugušie varēs mācīties. Un tad jau droši vien NVA, ministrijai un skolām būs citas sarunas ar darba devējiem: re, kur ir - dodiet darbu!” saka Papule.

Uz to cer arī Ogres uzņēmuma „Hanzas Elektronika” viceprezidents Alvis Vagulis. Viņš uzskata, ka atmaksāsies jauniešu prakses vietu izveidošana uzņēmumā, ko, starp citu, tagad izmanto arī pieaugušo jauno darbinieku apmācībā:

„Uzņēmuma vadībā ir jābūt sapratnei, ka, iesaistoties šajā programmā, mēs domājam par nākotni. Tā investīcija, ko ieliekam šodien, atmaksāsies pēc gadiem, ne jau rīt. (..) Tiek investēts cilvēku laiks, līdzekļi, bet ar kaut ko ir jārēķinās. Tas ir uzņēmuma pienākums patlaban, un neviens par to neko nekompensē. Lai gan mēs jau it kā taisām sev, bet tie darbinieki jau ir spējīgi strādāt arī citur. Tas nav tikai mūsu uzņēmumam.”

Gan darba devēji, gan izglītības politikas veidotāji un jo īpaši skolas cer, ka pēdējos gados notikušās izmaiņas arodizglītībā līdzēs mainīt arī iesīkstējušos stereotipus par profesionālajām skolām kā izvēli tikai tiem, kuriem vājas sekmes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti