Plānots, ka Latvijas valsts piederīgos, kuri ieguvuši izglītību vai kuriem ir darba pieredze ārvalstīs, valsts interesēs varēs iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, nerīkojot atklātu pretendentu konkursu.
Iespēja iecelt ierēdņa amatā, nerīkojot konkursu, paredzēta, jo atklāti pretendentu konkursi uz ierēdņu amatiem, ko nosaka Valsts civildienesta likums, ir laikietilpīgi,
un diasporas pārstāvja iesaistei valsts civildienestā uzsvars tiktu likts uz viņa izglītību un profesionālo pieredzi ārvalstīs, teikts grozījumu anotācijā.
Patlaban ārvalstu organizācijās un institūcijās strādājošie valsts piederīgie var dibināt darba tiesiskās attiecības valsts un pašvaldību iestādēs saskaņā ar Darba likumu, bet kļūt par ierēdni var atklāta konkursa kārtībā.
Uz amatiem varēs pretendēt tie valstspiederīgie, kuri strādā starptautiskās organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija vai ar kurām tā sadarbojas, vai šādu organizāciju institūcijās.
Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā pagājušā gada novembrī Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kā arī ārvalstī mītošo valstspiederīgo interesi par iespēju uz laiku iekļauties Latvijas valsts dienestā. Tas veicinātu diasporas potenciāla izmantošanu Latvijas attīstībai un stiprinātu valsts pārvaldes darbu kopumā, līdz ar to tiktu radīta pozitīva vide un apstākļi diasporas pārstāvju iesaistes veicināšanai, pauda grozījumu autori Valsts kancelejā.
Valsts civildienesta likuma grozījumi Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.
