To, ka Latvijā pirmajā pusgadā piedzimis gandrīz par 1000 bērniem mazāk nekā pērn, pamana gan statistiķi, gan dzemdību nodaļās. Rozā un zili baloni pie Rīgas dzemdību nama ir ikdiena, bet jau kopš pagājušā gada ārsti redz vienu un to pašu tendenci – dzemdību skaits samazinās. Vēl pērn mēnesī dzima 630-640 mazuļi, bet šogad tikai jūlijā dzimuši 616, pirms tam – 509, 523. Par simtu mazāk nekā pērn.
Tikko dzimušā Gabriela mamma Sandija atzīst, ka prieku par mazuli daudzām ģimenēm mazina finansiālā un sociālā nedrošība.
Bēbīšu bums Latvijā vairs nav gaidāms, tieši otrādi – jau kopš 1991.gada mirstība pārsniedz dzimstību. Demogrāfijas krīzi palielina arī to daudzo ģimeņu skaits, kas labāku dzīvi atraduši Anglijā, Īrijā un citviet.
Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga norāda, ka Latvijas demogrāfiskajā situācijā tuvojas liels robs - sieviešu reproduktīvā vecuma skaits samazinās, daudzas ir aizceļojušas un izvēlas dzemdēt bērnus citās valstīs.
Pēdējos trīs gados dzimušo skaits Latvijā ir salīdzinoši nemainīgs – 22 tūkstoši gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes rādītājiem šogad pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn – par 990 mazuļiem mazāk. Mirušo skaits gandrīz nemainīgs – reģistrēti 14 923 mirušie.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītāja Sigita Šulca vērš uzmanību, ka turpmākajos gados gaidāms dzimstības kritums, kas atspoguļosies tajā, ka 90.gados samazinājās dzimstība. Turklāt liels cilvēku skaits ir izbraucis uz ārzemēm.
Pētot to, kur tad Latvijā ir visvairāk bērnu, košās krāsās iezīmējas tikai Pierīga. Tikmēr Latgalē, īpaši pierobežā, bērnu ir maz. Šulca norāda uz tendenci, ka ģimenes ar bērniem pārceļas ārpus Rīgas un ar bērniem bagāti ir tādi novadi kā Mārupe, Ādaži, Ozolnieki. Tajos varēs būvēt bērnudārzus un skolas.
Līdz ar negatīvām demogrāfiskām tendencēm arī slodze valsts budžetam palielinās: mazāk cilvēku darbspējas vecumā, līdz ar to nodokļu ieņēmumi proporcionāli mazāk, toties pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku vairāk, skaidro Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktora vietnieks Dainis Stikuts.
Fondēto pensiju sistēma, kad savām vecumdienām katrs uzkrāj pats, ir tikai viens no glābšanas riņķiem. Stikuts norāda, ka
cilvēkiem ir divas izvēles: krāt naudu otrajā un trešajā pensiju līmenī vai arī paļauties uz “ceturto pensiju līmeni” – bērniem.
Veroties plašāk, šī demogrāfijas bedre nozīmē pārmaiņas visā tautsaimniecībā: mazāku apgrozījumu un ienākumus budžetā, arī tukšus solus skolās un augstskolās.
Darbs – ekonomisti vienā vārda nosauc ātrākās zāles notiekošajam. Ja vien attiecīgajā vietā ir darbs, piemēram, tiek uzbūvēta jauna rūpnīca, ap to izaug jauna infrastruktūra. Taču uzreiz seko jautājums, kur atrast speciālistus.
“Jādomā par gudru imigrāciju, kas neapdraud mūsu kultūrvidi. Piemēram, ārzemju studenti, kas tagad studē Latvijā, tie varētu būt potenciālie Latvijas iedzīvotāji. Nezinu, vai tas ir pietiekoši,” saka Stikuts.
Tāpat ekonomists piemin vērtības – vai cilvēks gatavs ziedoties citiem, proti, bērniem, zinot, cik daudz laika un enerģijas prasa viņu audzināšana. Vai arī izvēlas dzīvot tikai sev un arī visu savu naudu tērēt savām vajadzībām.
Jau iepriekš tika vēstīts gan par dzimstības sarukumu Latvijā, gan to, ka piecu gadu laikā – no 2011.gada līdz 2016.gadam – to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuru vecums pērngada sākumā bija 20-34 gadi, sarucis par 7,3%-8,7%.
Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 39 gadiem
(2012.-2017.gads – aktuālie dati; 2023.-2037.gads. – prognozes ar pieņēmumu par nulles migrāciju un nulles mirstību)
