„Pirmkārt, ir vajadzīga veselības mācība, kas kādreiz tā kā bija un tagad tā kā aizmirsās, un tagad tā ir kā sociālās zinātnēs. Bet ne katrs skolotājs, kas pasniedz sociālās zinības, tikpat labi var pasniegt veselības mācību, jo tas ir tomēr uz robežas ar fizkultūru, medicīnu un kontracepciju,” intervijā Latvijas Radio sacīja pētniece.
Eglīte arī norāda, ka par ģimenes dzīves veidošanu un attiecībām tajā jau mācīts: „Vēl viens priekšmets, kas savulaik 80.gados jau bija vidusskolu izlaidumu klasēs - ģimenes zinību pamati. Var strīdēties, protams, par programmu, kas būtu tajā kursā, bet tas ir ļoti vajadzīgi.”
Ar skolēniem būtu svarīgi runāt par to, kas viņam ģimenes dzīvē būs jādara, kā izvēlēties dzīvesbiedru, kā veidot attiecības ar viņu un ar bērniem. Tāpat arī par mājas darbu dalīšanu un ģimenes budžeta veidošanu. „Tas viss taču kaut kur kādreiz jāapgūst, un praktiski visiem,” uzskata Eglīte.
Otrdien un trešdien Latvijas Universitātē notiek konference par demogrāfiskās politikas izaicinājumiem. Pārslas Eglītes veiktajā tautas ataudzes pētījumā vecāki atzinuši, ka līdz ar pabalstiem vēlas arī labāku darbu, pieejamus bērnudārzus un bezmaksas ārpusskolas nodarbības.
