De Facto

Meža biotopu saskaitīšana turpinās ar cīņu par to saglabāšanu

De Facto

De Facto - Kukuļņemšanā apsūdzētie muitnieki vainu nekomentē; Kas svarīgāks – kokrūpniecība vai dabas aizsardzība?

Konfiscē naudu ar Rotenbergu saistītām kompānijām

«De facto»: Latvijas bankās konfiscē naudu ar Putina draugu Rotenbergu saistītām firmām

Valsts drošības dienesta (VDD) sākto izmeklēšanu laikā tiesa piekritusi konfiscēt aptuveni četrus miljonus eiro divu Latvijas banku klientu kontos. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “De facto” neoficiāli zināms, ka kriminālprocesi tika sākti par aizdomām, ka kompānijas veikušas darījumus sankciju sarakstā esošā miljardiera Arkādija Rotenberga interesēs.   

ĪSUMĀ:

  • Rotenbergs no bērnu dienām bijis saistīts ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. 
  • Miljardierim kopā ar brāli pieder “SMP banka” un Krievijas lielākā gāzes un naftas cauruļvadu būvkompānija.
  • Pēc Krimas aneksijas ASV iekļāva brāļus sankciju sarakstā. “SMP banka” pārdeva savas akcijas Latvijas bankā “Industra”.
  • Dažus gadus vēlāk Rotenbergs iekļuva arī Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
  • Valsts drošības dienests sāka divus kriminālprocesus par iespējamu Eiropas Savienības sankciju pārkāpumu.
  • Aizdomas ir par trīs ārvalstu kompānijām. Divas no tām bija “ABLV bankas” klientes, trešā – “Industra” bankas.
  • Drošības dienestam aizdomas, ka "Industra" konti izmantoti Rotenberga interesēs, lai arī viņš pats neparādās reģistros.
  • Pārskaitījumi bija aizdomīgi, tādēļ, pēc dienesta lūguma, tiesas piekrita aptuveni 4 miljonus eiro konfiscēt kā noziedzīgi iegūtus. 

Rotenbergs ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks kopš bērnu dienām, kad abi trenējās cīņas sportā. Augot Putina varai, auga arī Rotenberga bagātība. Miljardierim kopā ar brāli Borisu pieder “SMP banka” un Krievijas lielākā gāzes un naftas cauruļvadu būvkompānija “Strojgazmontaž”, kas cēla arī tiltu starp Krieviju un okupēto Krimu. Par to Rotenbergs no Putina saņēma Darba varoņa ordeni.

Pēc Krimas aneksijas ASV nekavējoties iekļāva brāļus Rotenbergus sankciju sarakstā. Tādēļ viņiem piederošā “SMP banka” pārdeva savas akcijas Latvijas bankā, kas tagad zināma ar nosaukumu “Industra”. Eiropas Savienības (ES) sankciju listē Rotenbergs iekļuva dažus gadus vēlāk.

2019. gadā VDD sāka divus kriminālprocesus par iespējamu ES sankciju pārkāpumu. Uzmanība  piesaistīta trīs ārvalstu kompānijām. “De facto” neoficiāli zināms, ka divas no tām bija “ABLV bankas” klientes, trešā – “Industra” bankas kliente. Drošības dienestam bija aizdomas, ka konti izmantoti Rotenberga interesēs. Viņš pats kompāniju reģistros nav rādījies, bet tajās bijuši ar viņu saistīti cilvēki. 

Pārskaitījumi bija aizdomīgi, tādēļ pēc VDD lūguma tiesas piekrita naudu – aptuveni četrus miljonus eiro – konfiscēt kā noziedzīgi iegūtu. 

“Tā kā izmeklēšanas darbību rezultātā noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi tika konfiscēti, VDD 2021.gada 2. jūnijā pieņēma lēmumu vienu no kriminālprocesiem izbeigt, savukārt otrā izmeklēšana turpinās,” rakstiskā komentārā atklāja VDD.  

“De facto” zināms, ka izmeklēšana izbeigta saistībā ar kompāniju “Epaster Investments Limited”. Iepriekš ASV šī diviem “SMP bankas” darbiniekiem piederošā Kipras firma 2012. gadā kopā ar “SMP banku” tika sodīta ar gandrīz miljonu dolāru lielu sodu par blēdībām valūtas tirgū. 

Pērn tiesa konfiscēja 1,5 miljonus eiro “Epaster Investments Limited” kontā “Industra” bankā.  

“Lai cik rūpīgi izstrādātas būtu “zini savu klientu” procedūras, katra banka laiku pa laikam saskaras ar negodprātīgu tās pakalpojumu izmantošanu, un “Industra” aktīvi sadarbojas ar tiesībsargājošajām instancēm, lai šādos gadījumos ļaundari tiktu atklāti un sodīti,” tā šo gadījumu komentēja “Industra” valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. 

Savukārt izmeklēšana turpinās par diviem likvidējamās “ABLV bankas” klientiem, kuru kontos nauda arī jau konfiscēta.

“Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas starptautisko sankciju pārkāpumi nav bijuši. Bankā bija ieviestas visas nepieciešamās tā brīža regulatora pieprasītās un valstī noteiktās iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vienmēr sadarbojamies ar tiesībaizsardzības iestādēm, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi,” norādīja “ABLV banka”. 

Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss uzskata, ka lietās par starptautisko sankciju pārkāpumiem naudas konfiscēšanas nepieciešamība ir spilgti redzama. “Mēs nevaram un nedrīkstam atstāt Latvijas finanšu sistēmā sankcionētu personu apšaubāmus līdzekļus,” pauda prokurors. 

Pašlaik Latvijas bankās, kopā skaitot, arestēti vairāk nekā 600 miljoni eiro. Tiesībsargājošās iestādes izmeklē, vai šī nauda nav noziedzīgas izcelsmes. Ja pierādījumi liecina, ka, visticamāk, tā ir netīra, izmeklētāji var prasīt tiesai naudu konfiscēt, vēl pirms kāds ir notiesāts. 

Juriss pastāstīja, ka tuvu 90% gadījumu tiesas pievienojas izmeklētāju un prokuroru viedoklim. 

Kā noprotams, no konta var konfiscēt visu naudu, pat ja daļa tajā nonākusi legālā ceļā. Vienu šādu gadījumu šonedēļ aprakstīja “Dienas Bizness”. Kā laikrakstam apgalvojis advokāts, kādam Azerbaidžānas pilsonim tiesa lēma konfiscēt gandrīz 400 000 eiro, kaut gan izmeklētāja lielākās daļas naudas izcelsmi nemaz neapšaubīja. 

Prokurors Juriss vispārīgi skaidroja, ka šāda prakse neesot nekas neparasts: “Šeit ir būtisks arguments, vai noteiktais konts tika izmantots apzināti un arī struktūras ietvaros ir radīts apzināti legalizēšanas veikšanai. Tā ir pasaules prakse, ka šajā gadījumā ar kalkulatoru netiek izkalkulēti ārā tie eiro centi, kas ir ar nodomu tur atstāti legāli vai ar nodomu legāli ieskaitīti.”

Šogad kā noziedzīgi iegūti Valsts policijas kriminālprocesos konfiscēti vismaz 55 miljoni eiro – par 60% vairāk nekā pērn. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt