De Facto

Šaubas par fonda "Labdaris.lv" darbību

De Facto

Solīto modernizēto vilcienu šogad nebūs

IT ekspertu trūkums apgrūtina noziegumu izmeklēšanu

De facto: Ekspertu trūkums rindas izstiepj piecu gadu garumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 6 mēnešiem.

Lai sagaidītu rindu uz fonoskopiskajām vai informācijas tehnoloģiju ekspertīzēm, šobrīd izmeklētājiem ir nepieciešama liela pacietība – rindu garums izstiepies pat trīs līdz piecu gadu garumā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Daži pierādījumi savu kārtu gaida jau no 2010.gada.

Ekspertu algas ir nekonkurētspējīgas, pat salīdzinot ar atlīdzību citās valsts iestādēs, ekspertu trūkst, un trūkst arī politiskās gribas šo jautājumu sakārtot.

Vēl nesen, kad “De facto” interesējās par bijušā Latvijas Dzelzceļa šefa Uģa Magoņa lietas virzību, atbildē viens no argumentiem bija saistīts ar ekspertīžu ilgumu.

“Lieta uzsākta šā gada pavasarī, nekādi termiņi nav pārkāpti. Nozīmētas procesuālās darbības, ekspertīzes nozīmētas. Diemžēl ar šo ekspertīžu veikšanu ir lielākais kavēklis lietas ātrākai virzībai, jo diemžēl atsevišķām ekspertīzēm mūsu valstī nespēj nodrošināt ātru to pabeigšanu,  un atsevišķas ekspertīzes tiek uzskatīts, ka ir normāli, ka viņas tiek pabeigtas gada laikā,” saka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.  

Imantas pedofils, iespējams, tiktu atšifrēts agrāk, ja viņa DNS ātrāk salīdzinātu ar citu paraugu, kas kā mazāk svarīgs gaidīja savu kārtu uz ekspertīzi.

Pirms vairākiem mēnešiem, pētot smagu finanšu noziegumu, tostarp naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanu, prokuratūrā “De facto” norādīja uz izmeklēšanu apgrūtinošo rindu uz infotehniskajām ekspertīzēm. “Datora ekspertīze šajās lietās, kas saistītas gan ar Eiropas fondu izkrāpšanu,  gan ar vispār ekonomiskām lietām, visās ir jātaisa datora ekspertīzes vai apskates.  Tās mums  iet trīs četrus gadus.  Tad kāda vispār var būt runa par pierādījumu iegūšanu 3-4 gadu laikā. Fonoskopiskās ekspertīzes – tas pats,” raidījumam “De facto” sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne.

Šie ir tikai daži piemēri, kas atklāj ekspertīžu iestāžu kapacitātes trūkumu. Informācijas tehnoloģiju jomā Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojā ik nedēļu ienāk divi līdz pieci jauni pieprasījumi. Un savu rindu gaida aptuveni 100 pieprasījumu. Ar tiem strādā četri eksperti.  Vēl divi cilvēki līdzīgu darbu  dara Valsts tiesu ekspertīžu birojā.

Pagājušā gada nogalē darbu Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojā viens pēc otra pameta četri speciālisti, kuru pārziņā bija infotehnisko ekspertīžu veikšana. Patiesībā tā bija puse no šīs nodaļas darbiniekiem. Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks Pauls Krūmiņš: “Šie speciālisti zina ļoti daudz, ļoti specifisku lietu. IT jomā tie ir starptautiska līmeņa specializēti kursi, kurus var apmeklēt tikai šāda līmeņa speciālisti.”

Eksperta atalgojums Kriminālistikas pārvaldē ir ap 700 eiro uz rokas. Turklāt apmācītie speciālisti labāk apmaksāto darbu atraduši citās valsts iestādēs. Tagad policija mēģina atkal atgriezties pie vismaz astoņiem ekspertiem šajā jomā, taču jau nojaušams - ar to nepietiks, lai rindu likvidētu.

Pauls Krūmiņš: “Valsts policija jau pirms kāda laika ir atzīmējusi informācijas tehnoloģiju jomu kā prioritāro arī ekspertīžu jomā.  Jau pavasarī ir pabeigta Valsts policijas darbinieku testēšana, kuri ir izteikuši vēlēšanos strādāt ekspertīžu jomā, tieši IT jomā. Un tie darbinieki, kuri parādījuši labākos rezultātus, arī tiek šīs testēšanas laikā papildus apmācīti, lai viņi varētu uzsākt jau kaut kādas  IT jomas apskates.”

Stāvēšana rindā pēc ekspertīzes saistīta ar vēl vienu būtisku apstākli – eksperti nereti tiek noslogoti ar nevajadzīgas ekspertīzes veikšanu. Piemēram, ja apsūdzētais atzīst, ka ierakstā dzirdama viņa balss, to nav vairs nepieciešams noskaidrot ekspertīzē. Vai arī, lai noskaidrotu, vai mājas datorā glabājas pornogrāfiski faili, pietiek ar datora apskati, bez ekspertīzes.

“Tas ir tāds sāpīgs jautājums, jo likums nosaka, ka katrs procesa virzītājs ir patstāvīgs,  taču mēs vairākkārtīgi daudz reižu esam vērsuši uzmanību mācību pasākumos, ka ir jāizvērtē katras ekspertīzes nepieciešamība.  Nav runa par to, kur likums nosaka obligātās ekspertīzes.  Tur neko nevar darīt,” saka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.

Pārskatīt ekspertīžu apjomus – tas ir darbs, kas uzsākts šogad, tādēļ pagaidām nav iespējams pateikt, vai un kā tas ietekmējis kopējo darāmo darbu apjomu.  Tiesu prakse neliecina, ka gaidīšana uz ekspertīzēm būtu bijis arguments, lai piemērotu tiesājamajam vieglāku sodu par noteikto.

Šobrīd Latvijā darbojas piecas ekspertīzes iestādes. No tām Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes un Tieslietu ministrijai padotā Valsts tiesu ekspertīžu biroja funkcijas un uzdevumi ir vistuvākie. Divpadsmit specializācijās abas iestādes piedāvā vienādu ekspertīžu veidu. Kā izdzīvot  un noturēt darbiniekus – tā ir ikdiena abās iestādēs.

Bez ievērības palikuši centieni padarīt efektīvāku ekspertīzes veicošo iestāžu darbu, tās apvienojot. Šādam solim pietrūcis politiskās gribas un naudas, jo ar formālu apvienošanu rezultāta nebūs.

Apvienošanu kā pārāk dārgu soli no dienaskārtības politiķi izsvītrojuši.   Taču, neviens nav rēķinājis, vai tomēr ilgākā termiņā vienots centrs nebūtu daudz izdevīgāks arī no finanšu viedokļa.

Nākamajā gadā Iekšlietu ministrijas budžetā papildus iedalīti 26,2 miljoni eiro sistēmā strādājošo algu celšanai. Kā naudu sadalīt, policija plāno lemt īpašā sanāksmē nākamnedēļ. Tad arī būs zināms par iespējamo algu palielinājumu ekspertiem Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē. Bet Valsts tiesu ekspertīžu birojam nākamgad papildu finansējums nav plānots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti