Dienas ziņas

Paralimpiešu tērpus darina Smiltenē

Dienas ziņas

Lauku dienas Viļānu novadā pulcē lielu interesentu skaitu

Speciālo bērnudārzu uzturēšanu plāno nodot pašvaldībām

Daugavpils iebilst pret ieceri speciālo bērnudārzu uzturēšanu nodot pašvaldībām

Līdz šim speciālo bērnudārzu uzturēšanas izmaksas sedza valsts, tomēr, iespējams, no 2018. gada šis slogs būs jāuzņemas pašvaldībām. Pret šādu scenāriju iebilst Daugavpils pašvaldība. 

Daugavpilī ir četras speciālās pirmsskolas izglītības iestādes, kur mācās bērni ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem no visa reģiona. Piemēram, Daugavpils 2. speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē tie ir 53 ķipari, par kuriem rūpējas 54 pedagogi un tehniskie darbinieki. Bērnudārza uzturēšanas izmaksas vidēji gadā ir 20 000 eiro.  

Daugavpils 2. speciālā bērnudārza vadītājas vietniece Zane Isajeva atzīst, ka izmaksas nav mazas.

“Mums ir jāuztur izglītības iestāde, materiālā bāze, jāuztur bērnu ēdināšana. Tas viss ir diezgan lielas izmaksas. Nemaz nerunājot par pedagogu atalgojumu un visu pārējo…” saka Isajeva. 

Šobrīd nav skaidrības par to, kas turpmāk finansēs speciālo bērnudārzu saimnieciskos izdevumus. Līdz šim tas bija valsts uzdevums, taču 2018. gadā to plānots uzvelt uz pašvaldību pleciem. Jau pārejas periodā pašvaldībām tam jārod finansējums 70% apmērā.

Visu četru bērnudārzu pilnvērtīga darbība Daugavpils pilsētai izmaksās vairāk nekā 840 000 eiro. Šogad tas prasīs papildus 200 000, kas budžetā nebija paredzēti.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dukšinskis norāda, ka “budžets ir ieplānots, budžets pildās, bet viņš pildās pēc plāna, tā ka mums nekādu tur rezervju nav”.

“Līdz ar to jādomā, ko samazināt vai saīsināt kādas programmas, kas ir diezgan sarežģīti izdarāms, turklāt gada vidū, un tā parasti nedara. Mēs jau skatāmies, ko darīt ar šiem bērnudārziem: varbūt kādu vajag reorganizēt vai slēgt,” pieļauj Dukšinskis.

Par speciālo bērnudārzu slēgšanu nevar būt ne runas, uzsver pedagogi. Te ir modernizēta materiāli tehniskā bāze un īstenotas 10 speciālās programmas. Bērnudārza posmā bērniem novēroti strauji attīstības uzlabojumi: 85% bērnu tagad mācās vispārizglītojošās skolās. Taču satraukumu rada arī jaunais pedagogu atalgojuma modelis, jo līdzekļi algu celšanai bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā līdz pieciem gadiem, arī būs jāmeklē pašvaldības, nevis valsts budžetā.

“Tas nozīmē, ka valsts atsakās no šī speciālo izglītības iestāžu atbalsta, kas nav īsti normāli, jo Eiropā visur principā tomēr šis līmenis ir valsts līmenis, arī speciālajai izglītībai. Un ministrijā mēs jūtam, ka ar speciālo izglītību ir zināmas problēmas,” pauž Jānis Dukšinskis.

“Mēs neesam pārliecināti, vai pašvaldības spēkos būs vispār to visu uzturēt. Jo mēs neesam vienīgā pirmsskolas izglītības iestāde pilsētā.  Tad ir jāsāk domāt, vai izmaiņas ir tā vērtas, jo gala rezultātā varbūt cietēji būtu bērni. To mums noteikti negribētos,” saka Zane Isajeva.

Šonedēļ pašvaldības valdībai iesniegs ziņojumus par finansējuma trūkumu un cer, ka piektdien, skatot Ministru kabineta noteikumus par speciālās izglītības iestāžu finansēšanas mehānismiem, tie tiks ņemti vērā. Lai arī turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu speciālo izglītību un noturētu profesionālus pedagogus reģionā, ar pašvaldības budžeta līdzekļiem vien nepietiek. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti