Tā sauktā Uzvaras diena Daugavpilī un Rēzeknē ik gadu tiek plaši atzīmēta. Tūkstošiem iedzīvotāju dodas nolikt ziedus uz kritušo karavīru kapiem, pie memoriāla Rēzeknē Aļošam, dodas gājienā no Slavas skvēra uz Dubrovina parku ar mūžīgo uguni Daugavpilī. Tomēr Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ šogad sabiedrībā ir diskusijas, cik ētiski šogad rīkot svinības.
Plašāka pasākuma rīkošanai nepieciešams saņemt domes atļauju, pagaidām lielākās Latgales pilsētas – Daugavpils – domē šādi pieteikumu vēl nav saņemti, apliecināja domes priekšsēdētāja 1. vietnieks un Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Vasiļjevs (Latvijas Krievu savienība).
“Pagaidām neviena organizācija nav pieteikusies,” viņš sacīja. Taču pieteikumi noteikti būs, un būs arī akcepts, pārliecināts ir Vasiļjevs.
“Likumiskā valstī visi lēmumi jāpieņem likumiskā veidā. Pagaidām atteikt pasākuma pieteicējiem mums nav nekāda likumiska pamata. Daugavpils domei nepieciešams atspoguļot Daugavpils iedzīvotāju viedokli, es neteikšu, ka visa pilsēta, bet 80 procenti tieši svin un apmeklē šo pasākumu. Un to nepieciešams ņemt vērā domes vadībai,” sacīja Vasiļjevs.
Arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), pamatojoties uz likumdošanu, neredz iemeslu, kāpēc šoreiz, kad Latvijas neatkarības 30 gadu laikā šie svētki pilsētā svinēti, 9. maija pasākumu organizēšanas iniciatoriem būtu jāatsaka.
“Pašvaldības rīcībai ir jābūt absolūti tiesiskai un atbilstošai likumdošanai. Ne ar viena ministra aicinājumu, nevienai pašvaldībai valstī nav tiesības atteikt rīkot kādus no pasākumiem. Daugavpils pilsētas dome rīkosies likuma ietvaros, ja tiks iesniegti pieteikumi. Un es domāju, ka tādi būs. Ņemot vērā, ka 9. maija pasākumi Daugavpils iedzīvotājiem ir tradicionāli, atteikt tos rīkot domei nekāda pamata nav,” uzsvēra pilsētas mērs.
Arī Rēzeknē svinības 9. maijā notiek katru gadu. Līdzīgi kā Daugavpilī, arī tur paredz, ka pieteikumi publisko pasākumu rīkošanai būs.
“Pieteikumi uz šo brīdi nav saņemti, bet vēl ir laiks līdz 9. maijam. Bet acīmredzami, ka iedzīvotāji rakstīs, kā parasti. Mūsu pozīcija būs atkarīga no valdības lēmuma, ja tas tiks aizliegts, tad, protams, mēs neizsniegsim nekādu atļauju,” skaidroja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa").
Pat ja kāds aizliegums arī būs, tas vienalga neapturēs iedzīvotāju vēlmi 9. maijā godināt kritušos, pārliecināti abi Latgales lielāko pilsētu mēri – Elksniņš un Bartaševičs.
“Ne ar vienu likumu tu nevari aizliegt iedzīvotājiem kādā no datumiem godināt savas ģimenes tradīcijas, kādu savu vecvecāku, ģimenes atmiņas un apmeklēt kādu no piemiņas vietām. Jārespektē un jāciena to cilvēku viedoklis, kuri vēlas nākt un godināt savu senču piemiņu,” sacīja Elksniņš.
“Es vismaz likšu ziedus pie pieminekļa Aļošam, ko es tradicionāli daru katru gadu,” norādīja Bartaševičs.
Lēmumu par publisko pasākumu rīkošanu 9. maijā pašvaldībās pieņems nevis politiķi – domju deputāti, bet šis uzdevums iekļauts izpilddirektoru pilnvarās. Tātad lēmumu pieņems izpilddirektori.
KONTEKSTS:
Jautājums par 9. maija svinībām tiek apspriests, jo Krievija iebrukusi Ukrainā. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") izteicies, ka lēmums par tā saucamās Uzvaras dienas svinību liegšanu būtu jāpieņem valstiskā līmenī. Nevar pieļaut, ka kādā pašvaldībā notiktu pasākumi, kuros kāds atļautos slavināt Latvijas okupāciju pēc Otrā pasaules kara vai lielvalsti, kas šobrīd iebrukusi Ukrainā. Daļa koalīcijas partiju atbalsta diskusiju par iespēju liegt Latvijā organizēt aktivitātes 9. maijā.
