Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nevienojas par IIN maksātnespējas procesos

Valdība atbalsta jauno veselības aprūpes kārtību

Daudzi veselības pakalpojumi būs pieejami tikai tiem, kuri maksā valsts obligāto sociālo apdrošināšanu

No nākamā gada 1.janvāra daudzi veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami tikai personām, kuras veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un arī tiem, kurus apdrošina valsts. Tās ir būtiskākās izmaiņas, ko paredz valdības otrdien atbalstītā jaunā veselības aprūpes organizēšanas kārtība. Pārējiem, lai saņemtu lielu daļu veselības aprūpes pakalpojumu, turpmāk būs jāveic brīvprātīgās iemaksas vai arī jāmaksā pilna summa par lielu daļu medicīnas pakalpojumu.

Precizējums

Brīvprātīgās valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic no nākamā gada 1.janvāra, nevis no 1.septembra. Jaunie noteikumi 1.septembrī nomaina vecos, kuri spēkā ir tikai līdz 31.augustam.

Jau šonedēļ veselības aprūpes sistēmā iedzīvotāji tiks iedalīti nosacītās divās grupās - tajos, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu, un tajos, kas saņem daudz lielāko - pilno grozu. Pilnais grozs pienāksies pensionāriem, bērniem, skolēniem un pilna laika studentiem, personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem un citām sociālajām grupām, piemēram, bāreņiem, orgānu donoriem, politiski represētajiem, audžuvecākiem un tamlīdzīgi. Tāpat pilnais grozs pienāksies nodarbinātajiem, par kuriem paši vai darba devējs veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. 

Dokumenti

brifings_grozi_jauni_noteik_28.08.2018.pdf

Lejuplādēt

1.67 MB

Ja iemaksas netiek veiktas un persona neietilpst nevienā no iepriekš nosauktajām grupām, pacients varēs saņemt tā saukto veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu. 

Tajā ietilps:

  • neatliekamā medicīniskā palīdzība,
  • slimnīcu uzņemšanas nodaļas,
  • ģimenes ārsts un manipulācijas ārsta praksē,
  • grūtniecības aprūpe,
  • dzemdības,
  • vēža skrīnings,
  • onkoloģija, ieskaitot zaļo koridoru,
  • programma sirds un asinsvadu slimību atklāšanai,
  • diagnostiskie izmeklējumi ar ģimenes ārsta nosūtījumu,
  • neliela daļa kompensējamo medikamentu,
  • dzīvību glābjošas procedūras (piemēram, dialīze). 

Savukārt pilnajā grozā papildus pamatgrozam būšot iekļauta arī iespēja par valsts naudu saņemt veselības aprūpi mājās, ārstniecību stacionārā, ieskaitot dienas stacionāru. Pilnajā grozā būšot iekļauti laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, kompensējamās zāles un medicīniskās iekārtas, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī ārstniecība citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. 

Lai saņemtu pilno veselības aprūpes grozu, persona varēs par sevi veikt iemaksas brīvprātīgi. Ministrija sola drīzumā precizēt informāciju par iespējām, kā to varēs paveikt. 

Ministre apmierināta ar rezultātu

"Ja mēs skatāmies uz to, kas ir ielikts pamatgrozā, galvenā cīņa bija par ģimenes medicīnu, kam ir jābūt noteikti, jo ģimenes ārsts 70% gadījumu spēj palīdzēt iedzīvotājam, un neatliekamā palīdzība nosedz arī vienu lielu daļu.

Es domāju, ka tas ļauj nepasliktināt kopējos veselības aprūpes rādītājus," komentēja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Caur šo var ieraudzīt medicīnas patiesās izmaksas. Gan ārstu honorārs, gan manipulācijas, kas tiek veiktas, ir dārgas, un es teiktu, ka pāris konsultāciju laikā tas finansiāli atmaksājas, apdrošināties. Man kā ārstam šī dalīšana līdz galam nav pieņemama, bet, skatoties uz to kompromisu, ka veselības aprūpe tālāk nevarēja funkcionēt, neiegūstot stabilus finansējuma soļus, kā var nonākt pie lielāka finansējuma. Šis manā skatījumā ir labs kompromiss, kā mēs varam panākt to, lai veselības aprūpe ir labi finansēta," stāstīja ministre.

Ministre uzsvēra, ka daudzos gadījumos neapdrošinātajiem par pakalpojumiem nāksies maksāt būtiski vairāk. Cilvēku skaits, kuriem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami ierobežotā apjomā, varētu sasniegt vismaz 30 tūkstošus.

Anda ČakšaMadara Fridrihsone

    Speciālisti norāda uz sistēmas trūkumiem

    Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība speciālistu skatījumā tiek vērtēta dažādi - tā tiek gan slavēta, gan pelta.  Piemēram, Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane norāda, nav skaidri saprotamu kritēriju, kā izvēlētas konkrētas slimību grupas, kuru ārstēšanu ielikt pamata grozā. Par šiem principiem sabiedrībai neesot bijis iespējams arī iesaistīties diskusijā. 

    "Mūsdienīgas veselības sistēmas parasti tā neveido, ka izceļ kādas atsevišķas slimību grupas. Ja mēs gribam sistēmā kopējo efektivitāti, tad mums jārada ir vienlīdzīga iespēja ar visām hroniskām slimībām slimojošiem pacientiem saņemt viņiem ļoti nozīmīgos pakalpojumus. Kāpēc cukura diabēts, kāpēc smagas muskuļu un skeleta sistēmas slimības, kas ir ļoti invalidizējošas, kas ir pirmais invaliditātes cēlonis starp visām slimībām. Arī tām būtu jābūt, jāpiešķir prioritāte," skaidroja Behmane,

    Viņa uzskata, ka tā vietā, lai veidotu sarežģītu, tehniski grūti administrējamu un dārgu sistēmu, esot vieglāk likt sociālo nodokli maksāt visās uzņēmējdarbības formās strādājošajiem. 

    Ideju, ka veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir saistītas ar pakalpojumu pieejamību, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērtē pozitīvi. Taču kamera norāda, ka klupšanas akmens ir tas, ka pagaidām nav zināms, cik liels ir personu skaits, kas nedrīkstēs saņemt pilno veselības pakalpojumu grozu. 

    "Par pašu konkrēto skaitli, cik nesaņems, tas gan būtu Veselības ministrijas ļoti drīz paveicams uzdevums, jo, ja šie noteikumi stājas pavisam drīz spēkā, ar viņiem ir jāsāk komunicēt un viņiem ir jāsāk skaidrot. Un es nedomāju, ka tas būs ļoti liels skaits," komentēja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

    Noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" paredz arī mainīt noteikto laiku, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas uz izsaukumiem, deviņās republikas pilsētās to saīsinot no 15 līdz 12 minūtēm, bet pārējās pilsētās un citur Latvijā laiku atstājot nemainīgu - 15 minūtes pilsētās un 25 minūtes pārējā teritorijā.

    Tāpat plašākam mediķu lokam tiks piešķirtas tiesības izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības paredzētas ne tikai ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.

    Noteikumi arī paredz ļaut internistu aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam reanimatologam.

    Paredzēts arī, ka ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas. Kā skaidro Veselības ministrija, šāda norma nepieciešama, lai noteiktā laika periodā veiktie izmeklējumi netiktu veikti atkārtoti, bet izmantoti pacientam nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, nepagarinot tā saņemšanas laiku.

    Noteikumu projekts paredz arī virkni citu izmaiņu. Tam no 1.septembra būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".

    Izmaiņas esošajā kārtībā saistītas ar pagājušā gada beigās pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti