Uzņēmums “Linden” nodarbojas ar sieviešu apģērba šūšanu Latvijā izveidotam zīmolam. Iepriekš eksperimentālā kārtā strādāts nelielās telpās citviet Alūksnē, taču attīstības plāni veiksmīgi sakrita ar iespēju nomāt jaunuzcelto tūkstoš kvadrātmetrus plašo ražošanas ēku. Telpas nu pielāgotas uzņēmuma vajadzībām, aprīkotas darbavietas, tomēr vismaz puse no tām šobrīd stāv neizmantotas.
"Ja atrastos cilvēki ar spējām, prasmēm tādām, kādas mums ir nepieciešamas, jau rītdien esam gatavi pieņemt kaut vēl 10 cilvēkus. Cilvēkresursu pieejamība, respektīvi, profesionāļu, ir ļoti ierobežota. Var teikt, viņas vispār nav. Un darbinieki visi ir jāmāca pilnīgi no nulles, kas ļoti apgrūtina uzņēmuma koncentrēšanos uz savu pamatdarbību," stāstīja SIA "Linden" valdes loceklis Kalvis Zariņš.
Uzņēmumā spriež, ka, iespējams, tas skaidrojams ar to, ka Alūksnes pusē arī agrāk nav bijuši nekādi ar šūšanu saistīti lieli uzņēmumi. Tāpēc pagaidām nav iespējams, piemēram, kāpināt ražošanas apjomus, lai gan pieprasījums pēc tā būtu. "Lai uzņēmums varētu sekmīgi attīstīties, ir kaut kādi kvantitatīvie rādītāji, un dotajā brīdī galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram pat par viņiem sapņot, ir cilvēkresursu trūkums," norādīja Zariņš.
Šuvēji gan nav vienīgā profesija, pēc kuras Alūksnē ir pieprasījums. Uzņēmumi meklē arī būvstrādniekus, kokapstrādes speciālistus, pavārus un konditorus, mežstrādniekus, tāpēc jādomā par to, kā darba meklētājiem piedāvāt šīs profesijas apgūt. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Alders norāda, ka uzņēmējam ir jāstrādā ciešā sadarbībā ar Valsts nodarbinātības dienestu, jācenšas palīdzēt apgūt prasmes tiem darbiniekiem, kas ir brīvajā tirgū.
Pašvaldībā vērtē, ka mērķis, būvējot ražošanas ēku, ir sasniegts, to pierādījusi arī uzņēmēju lielā interese par iespēju nomāt šīs telpas. Neesot pārliecinātiem par biznesa stabilitāti, uzņēmējiem pašiem ieguldīt līdzekļus ražotnes būvniecībā ir riskanti. Tāpēc būtu nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts attālākajiem reģioniem un to piedāvāto resursu - kā cilvēku, mežu, zemes izmantošanai uz vietas.
"Latvija šobrīd ir vienā no pēdējām vietām resursu apstrādē savā teritorijā, Eiropā pēdējā vietā, tas nozīmē to, ka mums ir ļoti liels potenciāls visu to, ko mēs šeit iegūstam, apstrādāt uz vietas. Tikai tad veidojas augsta pievienotā vērtība, ir iespēja samaksāt lielāku atalgojumu darbiniekiem, ceļas iekšzemes kopprodukts," sacīja Alders.
Alūksnē arī spriež, ka, rodoties iespējai piesaistīt līdzekļus līdzīgu ražošanas ēku būvniecībai, industriālās teritorijas attīstība tiks turpināta.
