Precizējums
Pievienota informācija par to, cik liela daļa no finansējuma izlietota tam paredzētajiem mērķiem - proti, 54%.
Paredzētajām aktivitātēm tika izlietoti tikai 336 617 eiro jeb 54% no piešķirtā finansējuma.
Valsts kontrolē informēja, ka, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2018. gadam”, Labklājības ministrijai prioritārā pasākuma “Sociāla rakstura institūcijām kapacitātes stiprināšanai un sociālām programmām bērnu tiesību aizsardzības jomās un ar šiem pasākumiem saistīto IT sistēmu pielāgošanai” ietvaros tika papildus piešķirti 619 tūkstoši eiro, lai sekmētu bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu uzlabošanu.
Saskaņā ar finansējuma pieprasījumu bērnu adopcijas un ārpusģimenes pakalpojumus ministrija plānoja uzlabot, izmaksājot piemaksas par papildu darbu atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar bērnu un ģimenes tiesību jomu (134 197 eiro), kā arī veicot dažādu ārpakalpojuma sniedzēju piesaisti (65 803 eiro) un preču un pakalpojumu iegādi (419 000 eiro).
Valsts kontrole revīzijā secināja, ka sākotnēji plānotajām piemaksām par papildu darbu ir izlietoti tikai 6,6 % no piešķirtā finansējuma.
Lielākoties nauda ir izlietota dažādu atlīdzības veidu izmaksām darbiniekiem no 13 ministrijas struktūrvienībām, tai skaitā Ministra biroja, Valsts sekretāra biroja, finanšu vadības, struktūrfondu un personāla departamenta darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa nav iesaistīti adopcijas un ārpusģimenes aprūpes jomas politikas veidošanā un īstenošanā.
Turklāt finansējums nav izlietots piemaksām par papildu darbu, bet gan piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvu un prēmiju izmaksai, kā arī segtas pat mēnešalgas, atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsti.
Piemēram, vismaz septiņi ministrijas darbinieki ir saņēmuši piemaksas par sadarbību ar kustību “Plecs”, kas pēdējo divu gadu laikā aktīvi darbojas, lai bērni nenonāktu bērnunamos. Piemaksas ir maksātas par kustības “Plecs” identificēto problēmu vadību, viedokļu koordinēšanu, regulāru sanāksmju organizēšanu, kā arī par komunikācijas nodrošināšanu kustības “Plecs” sagatavoto priekšlikumu ieviešanai un tamlīdzīgi.
“Nu man liekas, ka tas ir normāls darbs, kas ir jāveic, kas nav nekas īpašs, par ko vajadzētu maksāt prioritāri kā par papildu darbu,” sacīja Krūmiņa.
Tāpat ministrijas darbiniekiem ir piešķirtas piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti, jo paaugstinātā darba intensitātē bija jāorganizē pārbaude bērnunamā “Stikli”, jāapkopo tās rezultāti un tie sanāksmē jāpārrunā ar Tiesībsarga biroju. Revidenti uzsver, ka Labklājības ministrija reaģēja tikai tad, kad ar mediju starpniecību tika saņemta informācija par būtiskiem pārkāpumiem bērnunamā “Stikli”. Iepriekš VBTAI un ministrija savās pārbaudēs šajā bērnunamā nekādus būtiskus pārkāpumus nebija konstatējušas.
Vairāki satraucoši piemēri saistīti ar “sistēmas bērnu” problēmu risināšanu. Piemēram, pērn vasarā valdība atbalstīja specializēto audžuģimeņu ieviešanu. Šim mērķim piešķīra vienu miljonu eiro. Bet faktiski pērn neviena specializētā audžuģimene vēl nestrādāja, taču piektdaļa no miljona tika iztērēta tik un tā.
“Šim būtiskajam mērķim piešķirtā nauda ir iztērēta telpu atjaunošanai, remontiem, datortehnikas licencēm un citām lietām,” stāstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontroles ieskatā runāt par īpašiem sasniegumiem ārpusģimenes aprūpes jomas pilnveidošanā pašlaik ir pāragri. To apliecina 2019. gada martā pabeigtajā lietderības revīzijā par ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāti secinātais, ka Labklājības ministrijas un VBTAI īstenotā ārpusģimenes aprūpes jomas uzraudzība ir neefektīva un ir būtiski pilnveidojama. Visas lietderības revīzijā konstatētās problēmas apliecina, ka bērnu un ģimenes tiesību joma daudzus gadus nav bijusi ministrijas prioritāte, jo ilgstoši nav rasts risinājums daudzām sistēmiskām problēmām. Pašlaik Labklājības ministrija un VBTAI ir uzsākušas to uzdevumu izpildi, kuriem jau sen bija jābūt izdarītiem.
Bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”, tagad – finanšu ministrs) skaidroja, ka piemaksas bijušas vien par reāliem sasniegumiem. Viens no tiem – bērnu skaits bērnunamos sarucis par trešdaļu un ģimenes šiem bērniem esot meklējuši arī cilvēki, kuru darba pienākumos nav šāda uzdevuma. Vēl daļa prioritāriem mērķiem neiztērētās naudas gada beigās pārdalīta, lai samazinātu rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem.
“Es vēlreiz tad gribētu, lai Valsts kontrole varētu pateikt tiem cilvēkiem, kuri palīdzēja bērniem atrast ģimenes, tiem cilvēkiem, kuri dabūjuši papildu palīglīdzekļus gada beigās, jo ir palikuši līdzekļi sociālā budžetā, ka šie tēriņi ir nelietderīgi,” sacīja Reirs.
Vaicāts par naudas tērēšanu mēnešalgām un atvaļinājumiem, Reirs atbildēja, ka viņam šādas informācijas neesot.
