Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4.studija" skatītājs Jāzeps uzdeva jautājumu: kādēļ Čiekurkalna tirgus ir zaudējis savu estētisko burvību?
Tirgū sastaptie Vilis un Rūdis piekrita - tirgum noteikti derētu atjauninājumi. "Iekšējo izskatu vajadzētu uzlabot, iekšējos kioskiņus, vairāk reklamēt. (..) Iekšā būdas nolaistas. Vajag visu košāku, paskats no malas drūms."
"Savulaik mums vizuālais bija sakārtots - bija zemnieku zāle numur viens, numur divi un numur trīs. Mēs cieši sadarbojāmies ar "Zaļo karotīti. Diemžēl, kad sadarbība ar zemniekiem panīka", reklāma un vizuālais kaut kur palika otrā plānā. Tagad atjaunojam, mums piesaistīta māksliniece.
Arī ēkas jāatjauno, līdzekļu robežās centīsimies tirgu darīt patīkamu," teica AS "Čiekurkalns" direktors Juris Azers.
Čiekurkalna vadība apgalvo, ka centusies tirgum piesaistīt zemniekus, bet tirgoties gribētāju ir maz. Vēlāk dzimusi ideja piesaistīt tūristus.
"Mūsu aģentūra piedāvā ekskursijas pa Centrāltirgu pamatā, kad ir interese. Interese ir, pamatā no angliski runājošiem, vāciski, nereti Krievijas un japāņu. Tas unikālais ir tie cepelīni, kas piesaista ārēju uzmanību un otrs lielākais Eiropā tirgus zem atklātas debess," atzina gidu aģentūras pārstāve Edīte Sīle.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste Zita Pētersone raidījumā atgādina, ka Rīgas Centrāltirgus ir iekļauts UNESCO mantojuma sastāvā. "Un vēl tā rozīnīte - šis tirgus ir celts, izmantojot cepelīnu noliktavu materiālus," norāda Pētersone.
Vidzemes tirgus reiz bija ļoti populārs. Tagad to apsēduši bezpajumtnieki un arī ēku fasādes apdrupušas.
Tirgus apmeklētāja Sanita atzīst: "Uzlabot varētu, varētu arī produkcijas, piemēram, zivju produkcijas vairāk būt. Varētu arī asfaltu salabot, jo ar ratiem ir grūti iebraukt."
Vidzemes tirgus celts 1897.gadā viduslaiku bazilika stilā. Tajā laikā Rīgā bija tikai Daugavmalas tirgus, un tikai tad, kad uzcēla Rīgas Centrāltirgu, Vidzemes tirgus vairs nebija lielākais tirgus galvaspilsētā, atzina Pētersone.
Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Anatolijs Abramovs LTV atzina, ka Vidzemes tirgus tehniskais stāvoklis ir pietiekami labs. "Šeit ir citas problēmas. Šeit ir problēmas ar apmeklējumu, plūsmu, tirdzniecības vietu skaitu. Arī, protams, ir vēsturiskie strīdi par centrā esošo metāla paviljonu, kas ir izbūvēts, tiesvedības procesi. Protams, gaļas paviljons, kultūras piemineklis, kas stāv tukšs."
Arī Āgenskalna jūgendstila ēkas ir zaudējušas savu pievilcību. Āgenskalna tirgus apmeklētāja Sanita raidījumā atzina: "Nupat nācu ārā un domāju, ka tas mirst dabīgā nāvē."
"Āgenskalna tirgus arī ir interesants ar to, ka tas, pirmkārt, ir racionāla jūgendstila paraugs," atzina Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste.
Āgenskalna tirgus, tāpat kā Vidzemes tirgus, ir "Rīgas centrāltirgus" paspārnē. "No 1.aprīļa Āgenskalna tirgus ir Centrāltirgus tiešā apsaimniekošanā.
Mūsu plāns ir unikālo, vēsturisko ēku, tās tehnisko stāvokli pakāpeniski uzlabot, pamainīt iekšējos tirdzniecības procesus.
Respektīvi, ar tādu saimnieciskāku roku pieiet šim tirdziņam, kas atrodas, mūsuprāt, ļoti labā ģeogrāfiskā vietā."
Kur tad slēpjas problēmas sakne, ka tik skaista arhitektūra, tirgus garšas un smaržas palēnām izplēn nebūtībā? Čiekurkalna tirgus vadītājs Juris Azers sprieda, ka sava ietekme ir, piemēram, lielveikaliem.
