Covid-19 krīze mazinājusi iedzīvotāju aktivitāti HIV testēšanas punktos

Latvijā vēl aizvien ir Eiropā lielākais jauno saslimšanas ar HIV gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Lai diagnosticētu saslimšanu, ir būtiski veikt HIV testu. Taču Covid-19 krīzes laikā iedzīvotāji testējas krietni mazāk.

Covid-19 krīze mazinājusi iedzīvotāju aktivitāti HIV testēšanas punktosKristaps Feldmanis

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) novērojis – salīdzinot ar pērno gadu, no janvāra līdz augustam šogad HIV testpunktos iegriezušies par piektdaļu mazāk iedzīvotāju. SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane atzīst, ka tas ir likumsakarīgi, jo ārkārtējā situācijas laikā šie pakalpojumi brīžiem nebija pieejami. Tāpat šogad izpalikuši HIV testēšanas nedēļas, kā arī hepatīta dienas pasākumi, kuri ierasti pulcē lielāku skaitu interesentu.

Freimane skaidro – pašlaik testēšana atgriezusies ierastajās sliedēs, tomēr grūti paredzēt, kad iedzīvotāju aktivitāte atgriezīsies iepriekšējā apjomā. “Šobrīd šī testēšana ir pieejama. Iedzīvotāji var pierakstīties un doties uz HIV profilakses punktiem, kas ir visā Latvijā, un, iepriekš sazinoties, pierakstīties uz HIV testu, kas ir bez maksas un konfidenciāls. Nav jāgaida kaut kādas īpašās dienas, kurās mēs aicinām iedzīvotājus.

Regulāri un jebkurā laikā šie pakalpojumi ir pieejami,” saka SPKC pārstāve.

Vēl lielāku aktivitātes sarukumu novēro biedrība „Baltijas HIV asociācija”. Tās valdes locekle un testpunktu vadītāja Gunta Boge atklāj, ka ik dienu testpunktus apmeklē pat uz pusi mazāk cilvēku nekā pirms Covid-19.

“Es nezinu, vai cilvēki ir vienkārši “ieciklējušies” uz to Covid-19 un vairs citas slimības un infekcijas šobrīd neuzskata par svarīgām, vai arī vienkārši baidās no kontakta. Bet, jā, ir mazinājies apmeklējumu skaits. Mēs esam nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem – dezinfekcijas līdzekļiem un maskām. Mēs ievērojam visus drošības pasākumus.

Tā kā mēs noteikti aicinām cilvēkus nākt un domāt par veselību, jo Covid-19 jau šobrīd nav vienīgā slimība,” norāda Boge.

Lai mazinātu HIV izplatību, jāveic ļoti plašs darbs, gan izglītojot sabiedrību, gan strādājot seku mazināšanas jomā, piemēram, nodrošinot šļirču apmaiņas iespējas narkotiku lietotājiem.

Slimību profilakses un kontroles centrā norāda – labā ziņa gan ir tā, ka citu šo punktu pakalpojumu – šļirču apmaiņu – iedzīvotāji izmanto tikpat aktīvi. Šļirču apmaiņas punkti ir seku mazināšanas instruments, kas narkotiku lietotājiem ļauj piekļūt sterilām šļircēm, nelietojot vienas un tās pašas atkārtoti. Tas, protams, nenovērš narkotiku lietošanu, tomēr mazina sekas, saslimstot, piemēram, ar HIV. Tomēr Baltijas HIV asociācijas valdes locekle Gunta Boge atgādina, ka HIV riskam nav pakļauti tikai narkotiku lietotāji, tādēļ pārbaudes ir jāveic jebkuram.

“Tas skar visus. Vienu brīdi bija ļoti liels uzplaiksnījums sievietēm vecuma grupā pēc menopauzes,

kad nevar vairs palikt stāvoklī, nevēlamas grūtniecības vairs nav un tad liekas, ka tur ir tāda brīvība, un bija pozitīvo skaitu uzplaiksnījums,” stāsta Boge.

"Baltijas HIV asociācijas", kā arī Slimību profilakses un kontroles centra HIV testpunktu atrašanās vietas var atrast organizāciju mājaslapās. Šajos punktos iedzīvotāji var veikt arī bezmaksas anonīmas pārbaudes ne tikai par HIV, bet par B un C hepatītu, kā arī sifilisa infekciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti