Cepurītis skaidroja, ka būtu jāvērtē, vai raķešu šaušanas pārbaudes nav notikušas tehnisku iemeslu dēļ. "Varbūt raķešu sistēmas nemaz nav bijušas gatavas palaišanai," pieļāva eksperts.
Tāpat viņš pauda, ka, iespējams, tika sasniegts cits šo Krievijas mācību mērķis - radīt publisko ažiotāžu, iedodot tēmu publiskajā telpā,
lai cilvēki atkal runātu par Krievijas militāro potenciālu brīdī, kas sakrita ar Latvijas iestāšanās NATO gadadienu, NATO dibināšanas gadadienu un zināmā mērā arī ar Baltijas valstu un ASV prezidenta tikšanos.
"Pavisam noteikti, ka mācībām bija viens primārs mērķis un vairāki pakārtotie elementi, ko Krievija pēdējā laikā ar militārām mācībām cenšas panākt - ne tikai tehniski pārbaudīt, bet arī radīt informatīvo fonu un ažiotāžu," skaidroja Cepurītis.
Ņemot vērā, ka par Krievijas plānoto raķešu šaušanas pārbaudi Latvijā runāts aktīvāk nekā par simboliskajiem notikumiem, zināmā mērā varētu domāt, ka Krievija kaut ko ir sasniegusi, taču tai nav izdevies radīt plašā sabiedrībā uztraukumu, vērtēja pētnieks.
Cepurītis uzsvēra, ka institūcijām izdevies laicīgi un korekti veikt skaidrojošo darbu, tādējādi izvairoties no interpretācijām un satraukuma. "Šādos gadījumos valsts institūcijas ir labākais filtrs, kas var izvērtēt, vai plašākai sabiedrībai ir draudu palielinājums, vai arī tāda nav," piebilda eksperts.
KONTEKSTS:
Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4. līdz 6.aprīlim, no plkst.6.00 līdz 18.00 gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievija ir aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru no Latvijas krasta līnijas. Lidmašīnām būs jālido apkārt slēgtajam rajonam.
Šīs ir jau otrās ievērojamās Krievijas mācības tuvu Latvijai un Baltijas teritorijai salīdzinoši īsā laikā. Vēl pērn septembrī Krievija sarīkoja iespaidīgus treniņus ar nosaukumu „Zapad 2017”, kas bija lielākās militārās mācības Eiropā kopš Aukstā kara beigām. Tās ilga nedēļu un tajās piedalījās daudzi tūkstoši karavīru no Krievijas un Baltkrievijas. Arī toreiz Krievija kavējās sniegt informāciju par iesaistīto spēku un ieroču daudzumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau iepriekš ir paudis bažas, ka informācijas nepietiekamība var novest pie nevēlamiem incidentiem.
