Dienas ziņas

Pašvaldību vadītāji diskutē

Dienas ziņas

10 709 paraksti pret pāreju uz ziemas laiku

Lauksaimnieki cer uz lauku ceļu sakārtošanu

Ceļu stāvoklis laukos – «labāk braukt pa lauku, nevis pa ceļu»

Aptuveni 39% autoceļu ar grants segumu un vairāk nekā 27% autoceļu ar melno segumu Latvijā ir  sabrukuši. Taču zemniekiem un lauku uzņēmējiem nereti tieši šie ceļi ir vajadzīgā transporta artērija.  Talsu novada lauksaimnieki cer, ka Lauku atbalsta dienesta nupat atvērtā programma, kas vērsta tieši uz pašvaldību vietējās nozīmes grantēto ceļu uzlabošanu, pieliks punktu likstām.  

 “Ja ir mana zeme blakus, es labāk izvēlos braukt pa lauku, nevis ceļu, jo tur ir līdzenāks” tā vandzenieks, zemnieku saimniecības “Priednieki”saimnieks Ivars Ārgalis saka par kolhoza laikos taisītu ceļu, kurā šobrīd vairs neesot pat īsti ko greiderēt.

“Reizēm, braucot ar traktoru, gribas paņemt kādu no tiem atbildīgajiem par to ceļu stāvokli un izvizināt, lai saprot. Jo ir viens, braukt ar vieglo mašīnu vai ar džipu cauri, bet otrs ir ar traktoru,” sašutis ir Ivars Ārgalis.

Uz ceļu labošanu cer arī Valdgales pagasta iemītnieki. Pusotru kilometru garais ceļš, kas ved uz SIA „Fagro” ir kā dzīvības stīga vēl piecām saimniecībām. Sliktās kvalitātes ceļš nodara zaudējumus tehnikas ritošai daļai, veselībai un, iebraucot bedrēs, grants tiek iesviesta laukos.

SIA “Fagro” pārstāvis Jānis Freibergs uzskata, ka vajadzētu uzklāt jaunu, vismaz kādu 15 centimetru grants maisījumu, grāvjus savest kārtībā, lai ir noplūde ūdenim. “Tā kā normālam ceļam ir jābūt, tagad tā ir bļoda, nevis ceļš,” saka Freibergs.

Lai gan Lauku atbalsta dienesta programma, kas paredzēta jaunu lauku ceļu izbūvei vai veco pārbūvei, atvērta tikai pirms nedēļas, Talsu novada pašvaldība jau saņēmusi pagasta pārvalžu sarakstus ar vajadzībām – tās sasniedz 200 kilometrus, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā novadam piešķirtie 3,7 miljoni eiro ļaus pārbūvēt. Šobrīd tiek izstrādāti vērtēšanas kritēriji.

Talsu novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītājas vietniece Jolanta Skujeniece skaidro, ka pašvaldība ņems vērā grants ceļus pārvalžu teritorijās, dzīvnieku skaitu lauksaimniecības uzņēmumos, zemnieku saimniecībās un kopīgās laukaugu platības katrā pārvaldē.  

Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus pieņems tikai tad, kad būs pabeigta sabiedriskā apspriešana, izstrādāti ceļu jaunbūves vai pārbūves projekti, saņemtas attiecīgas būvatļaujas un veikts iepirkums.

 Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava prognozē, ka “jebkurā gadījumā varētu iznākt ļoti labs kopdarbības rezultāts, jo būtībā kārtīgi pašvaldības ceļi - tā ir mūsu uzņēmējdarbības asinsrite”.  

Plānots, ka Talsu novadā pirmie projektu pieteikumi varētu tikt iesniegti pēc Jaunā gada.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt