Visi lielie restaurācijas darbi baznīcā jau bija noslēgušies, vēl bija atlikuši iekšdarbi, un Siguļu baznīcu bija iecerēts atvērt uz Latvijas simtgadi.
Tagad no tās palikušas tikai krāsmatas. Ugunsgrēks sācies aptuveni piecos no rīta, tā iemeslu noteiks ekspertīzē, bet draudzes pārstāvji pieļauj, ka tā bijusi ļaunprātība.
Šobrīd baznīca nav apdrošināta, bet tajā bija uzstādīta signalizācija, kas arī nostrādāja.
“Mūsu skolas sargs uzreiz reaģēja, ieraudzīja, ka viens tālākais stūris deg, izsauca arī ugunsdzēsējs, bet, ņemot vērā to, ka baznīca ir koka, tad, protams, nav grūti iedomāties, ka tas ir viens mirklis un viss bija vienās liesmās,” sacīja Jurēvica.
“Arī laiks - pirms pieciem rītā, tā interesanti. Mums tiešām ir ļoti lielas skumjas, tikpat kā mūsu sirds ir iznīcināta. Tā mums visiem ir zīme, un tas visiem mums liek aizdomāties par daudzām lietām,” sacīja novada vadītāja.
“Bet tas katrā gadījumā tikai cilvēkus vieno un, protams, arī draudzes locekļi ir apņēmības pilni atjaunot baznīcu, neviens nepadosimies,” sacīja Jurēvica.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja par ugunsgrēku saņēma ziņu naktī un aizvien nevar attapties.
“Mēs stāvējām tur naktī, nakts melnumā ar Artūru Veispalu, kurš ir galvenais baznīcas darbu organizators, mēs vienkārši klusējām, tas bija mēms klusums, jo nebija vārdu, skatījāmies bezpalīdzīgi, tās ir neaprakstāmas sajūtas,” atzina Jurevica.
Teju 300 gadu senā koka ēka nodega līdz pamatiem, liesmas aprija teju visu. Svētdien te redzamas vien krāsmatas. Stāsta, ka baznīcas torni savulaik varēja pat redzēt jūrā, un tādējādi tas kalpojis kā orientieris gan tīri praktiskā – navigācijas ziņā, gan arī simboliski – garīgā.
Carnikavas dievnams tika celts 18.gadsimtā un bija vecākais saglabājies Vidzemes jūras piekrastes koka dievnams, kas atradās Carnikavas vēsturiskajā centrā - Siguļos, blakus kapiem.
“Padomju laikā te bija mehanizācijas cehs, šīs baznīca bija vienkārši piesmieta tik, cik jau nu vispār varēja. 2009. gadā mēs vēl ar tālaika mācītāju Gundaru Bērziņu sapratām, ka dievnama durvis ir jāver vaļā draudzei un jāsāk domāt par rekonstrukciju. Un tā ar notika. Gan ar domes atbalstu, gan baznīca pati, gan vācot ziedojumus, mūsu plānos bija ielikts, ka pirmajam dievkalpojumam vajadzēja būt nākamā gada 18. novembrī,” stāstīja Jurevica.
"Dievnams ir nodedzis, tās ir sliktās ziņas. To vairs nevar mainīt. Šī vieta tagad ir kā melna rēta, kas līdzīgi blakus esošai kapsētai liecina par lietām, kas zudušas, par pūlēm, kas šķiet, ir kļuvušas veltīgas. Bet baznīca nav tikai dēļi. Baznīca ir Kristus, un tās savukārt ir labās ziņas. Dievs ar ticīgo labas gribas cilvēku palīdzību var uzcelt vēl simtiem un tūkstošiem tādu garīgās kultūras vērtību, kas turpinās nest cerības gaismu tautā. Kristus ir augšāmcēlies, un arī mēs augšāmcelsimies! Esam pateicīgi par aizlūgšanām un daudzu jo daudzu cilvēku sirsnīgo morālo atbalstu!" notikušo komentē mācītājs Ivars Jēkabsons.
Šis gads draudzē tika īpaši veltīts ziedojumu vākšanai dievnama atjaunošanai, lai savāktu nepieciešamo līdzfinansējumu baznīcas rekonstrukcijas 4. būvniecības kārtai, kas tika līdzfinansēta no Lauku atbalsta dieneststā administrētās Eiropas Savienības struktūrfondu projekta saņemtās naudas, informēja Ādažu draudze.
Projekta ietvaros baznīcā tika plānots pilnībā atjaunot un pabeigt baznīcas ārējo apdari, kā arī atjaunot iekšējo apdari, tai skaitā izbūvēt balkonu, altāra daļu, griestus un sienas. Decembra sākumā daļa šo darbu jau gandrīz tika pabeigti.
Šobrīd Carnikavā dievkalpojumi katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā pulksten 15.00 turpinās notikt Carnikavas tautas namā “Ozolaine”.
Draudzes mācītājs gan atgādina, ka Adventa laiks ir laiks no tumsas uz gaismu, un ar šādu cerību, lai cik šobrīd smagi jāraugās arī nākotnē.
“Par spīti visai tai bēdīgai ziņai par nodegušo dievnamu vismaz es esmu optimisma pilns, ka ar daudzu labas gribas cilvēku mēs pabeigsim, mēs atjaunosim. Atkal būs jauns bagāts kultūras nesēja avots, lai mēs te varētu pulcēties, svētīt bērnus un piedzīvot gaišus mirkļus,” sacīja mācītājs.
Ādažu evaņģēliski luteriskai draudzei ir divi dievnami – Baltezera baznīca un Carnikavas baznīca.
