Pēc viņa teiktā, ir grūti aptvert tās šausmas, kādas nācies piedzīvot tūkstošiem Latvijas bērnu, kuri nonākuši dažādās sociālās aprūpes iestādēs.
“Patiesībā, lai mēs vispār ietu uz priekšu, mums ir vajadzīga no augstākajām instancēm – Valsts prezidenta un Ministru prezidenta – liela atvainošanās šīm daudzajām, daudzajām izkropļotajām dzīvēm.
Kuri ir tie, kas tagad rada bērnus, par kuriem viņi nezina, kā rūpēties. Nezina, ko nozīmē būt mammai vai tētim.
Kamēr mēs neesam attīrījušies – sapratuši, ka šeit ir liela, varbūt neapzināta, bet katrā ziņā masīva pārestība izdarīta (..), mēs nebūsim sabiedrība, kas sāk veselīgi domāt par to," sacīja Cālītis.
Viņš sacīja, ka audžuģimenes ir brīnišķīgs un nepieciešams līdzeklis, lai varētu virzīties uz priekšu un lai bērnunamu bērni vairāk augtu ģimeniskā vidē. Tomēr "audžuģimeņu forma" īsti neļauj atsaucīgiem cilvēkiem mīlēt un audzināt no bērnunama nākušos bērnus tāpat kā pašu bērnus.
"Mēs esam masīvi izkropļojuši šo institūciju ar to, ka pa šiem gadiem – vēl šogad un tāpat arī uz priekšu – no audžuģimenēm jebkurā brīdī tiek izņemti ārā bērni,
kuri tiek sūtīti kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, pāri par 100 katru gadu, uz ārzemēm – galvenokārt uz ASV. Tas nozīmē, ka katrs audžuvecāks patiesībā skatās uz saviem bērniem šizofrēniski. No vienas puses – viņi saka: "es gribu redzēt tos kā savus bērnus", bet viņi apzinās, ka šis statuss ir īslaicīgs. Tas var tikt pārtraukts momentā, kad bāriņtiesa to kaut kādu apsvērumu dēļ izsver," sacīja Cālītis.
Viņš pauda pārliecību, ka Latvijā ir daudz ģimeņu, kas labprāt uzņemtos rūpes par bērniem, kas palikuši bez savu vecāku gādības. "Patiesībā – vairāk sistēma pieliek bremzes, nekā veicina."
Jau ziņots par deinstitucionalizācijas plānu, kas paredz vēsturiski izveidojušos bērnunamus padarīt ģimeniskai videi pietuvinātus. Tas primāri nozīmē ēku pārkārtošanu, bērnunamus ierīkojot privātmāju rajonos, kā arī samazinot bērnu skaitu vienā institūcijā līdz 24 audzēkņiem. Pašlaik šādiem standartiem atbilst mazāk nekā puse bērnunamu, un 12 institūcijās aizvien mājo pat vairāk nekā 50 bērnu.
Kamēr valsts plāno ieguldīt miljoniem eiro institūciju pielāgošanai, nevalstiskais sektors pauž kritiku par pašvaldību mazo ieinteresētību pārmaiņās un to, ka plānā nav paredzēta iespēja attīstīt vēl citas alternatīvas bērnu aprūpes formas.
