Domi pārliecina projektētāja aprēķini, ka arī 30 tonnu smags transports jeb lielais pasažieru autobuss tiltu var šķērsot droši.
Iepriekš nepieteiktā pārbaudē apsekojot Deglava tiltu, Būvniecības kontroles biroja eksperti atklāj, ka tas ir vēl bīstamākā stāvoklī, nekā domāts līdz šim.
Negaidīta vizīte un arī negaidīti atklājumi – tā var raksturot rīta pusē notiekošo zem Deglava pārvada. Remonta darbi nenotiek.
“Mēs esam apturējuši būvdarbus, par ko lēmumu varam pieņemt mēs,” informēja biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme.
Pirmdien, 15. aprīlī, biroja eksperti pārliecinājās, vai lēmums tiek pildīts un klātienē apsekoja pārvadu. Pārsteigumu netrūka.
Būvnieki apgalvoja, ka kolonnas ir pildītas ar betonu. Bet, kad pēc ekspertu pieprasījuma nodrupusī tilta kolonna tika izpētīta no iekšpuses, betona tajā nebija.
“Mums bija tāda doma, ka tā varētu būt ar tukšu čaulu, jo tajā laikā tā būvēja. Gribējām redzēt, kas ir iekšā, ārējais betons ir pazudis. Kad ieurba, teica, ka smiltis...” stāstīja biroja Inženiertehniskās nodaļas vecākais eksperts Pēteris Gode. “Var redzēt, ka tās stiegras, neskatoties uz visu to, ka ir aptinuši, ir uz malām izpletušās un tīri apgalvot, ka tā kolonna nav saspiedusies, es nevaru.''
Tāpat betons nodrupis arī citās vietās. Un principā ir vietas, kur tiltu kopā satur vairs tikai stiegras.
“Ļoti daudz turas uz stiegrām. Ja tā paliek ilgstoši, sija var nosēsties, viņas ir savienotas, tik traki jau nebūs, ka uzreiz zemē, bet nav labi. Es ieteiktu – ka vajag nostiprināt. Tās ir lielas izmaksas, jo tas tilts ir garš,” sprieda Gode.
Arī rīģeļi, kas savieno kolonnas, ir stipri sliktākā stāvoklī, nekā šķitis.
“Tā bilde laba nerādās. Ir stipri bojāts betons, armatūra ir sarūsējusi. Tas ir vērojams vairākās vietās un tilta vidū, kur notiek intensīvākā satiksme,” norādīja Demme.
Apsekojot objektu, pārliecību par tilta drošumu gūt nav iespējams, nepieciešams padziļināts izpētes materiāls, atzīst birojā.
“Līdzīgā situācijā, ja runājam par publiskām ēkām, ja konstrukcijas būtu šādā stāvoklī, mēs visdrīzāk būtu ekspluatāciju aizlieguši,” sacīja Demme.
Aizliegt ekspluatāciju var Rīgas būvvalde. Tur skaidro, ka objekta tehniskās apsekošanas atzinumā ieteikts samazināt slodzi, nevis to slēgt.
Līdz 10. maijam darbu pasūtītājs – Rīgas domes Satiksmes departaments - iesniegs ekspertīzi par objekta tehnisko stāvokli un tad sekos tālāki lēmumi. Tikmēr departamentu pilnībā pārliecina uzņēmuma “Inženierbūve” izstrādātais būvprojekts. Viņi nekādu apdraudējumu neredz. Gan vieglie auto, gan satiksmes autobusi, kuru svars tuvojas 29 tonnām, droši varot braukt pāri.
“Mēs esam noteikuši šo ierobežojumu – 30 tonnas, un projektētāja atbildība un atbilde ir tāda, ka tiltu var ekspluatēt. Un visu, ko Būvniecības birojs saka, mēs jau zinām, un būvnieks bija konstatējis. Šeit par to darba secību – vai turpina darbu un meklē risinājumus. Atrodam risinājumus problēmvietām un turpinām darbus visā pārvadā,” sacīja departamenta vadītājs Emīls Jakrins.
Tomēr nav skaidrs, vai papildu darbus, kas nepieciešami tilta balstu stiprināšanai, varēs izdarīt esošā līguma ietvaros vai būs jāsludina jauns iepirkums.
“Sliktā ziņa – ka projektētājs savā projektā to nebija pamanījis, un šobrīd mums ir jāmeklē kādi risinājumi jau darba gaitā. Normāli tam bija jābūt projekta sākumstadijā. Vērtēsim arī projektētāja atbildību. Bet nekas kritisks nav noticis. Saņemsim ekspertīzi, risinājumus un to pārvadu pabeigsim,” solīja Jakrins.
Tilta pārbūvi par pieciem miljoniem eiro veic lietuviešu uzņēmums “Kauņas tilti”. Daļa naudas ir Eiropas fondu līdzfinansējums, un katra šāda darbu apturēšana var apdraudēt arī Eiropas naudas plūsmu.
