Tikai pēc aktīvu citu bērnu mammu zvaniem tagad vienu un trīs mēnešus vecajiem mazuļiem piesaistīti aprūpētāji, taču tas nerisina problēmu kopumā. Zīdaiņu aprūpe atstāta tikai uz jau tā pārslogotā personāla pleciem.
Mazais puisēns no sociālās aprūpes centra “Pļavnieki” tagad savā nodabā spēlējas ar grabulīti. Smagā operācija ir galā. To viņš gaidīja pilnīgi viens. Pilnīgi viens pamodās pēc operācijas intensīvās terapijas nodaļā. Viņš nav bārenis. Uz laiku izņemts no ģimenes alkohola problēmu dēļ.
“Mamma solīja, ka ies, bet ne pirmajā, ne otrajā dienā neatnāca. Un tad mēs pieslēdzāmies,” stāstīja filiāles “Pļavnieki” vadītāja Vēsma Priedīte.
Pārējie “Pļavnieku” mazuļi ratos saldi guļ diendusu. Skats ir neticams – astoņi zīdaiņu rati, divas auklītes. Šeit tā ir ikdiena. Visi ēd pēc grafika, visiem pamperus maina pēc grafika. Ja kāds mazulis dodas uz plānotu vai neplānotu operāciju, auklīti diennakti nodrošināt nevar. Un arī likums to neliek.
“Šāda problēma ir ne tikai mums, bet arī daudzbērnu ģimenēs. Kad mamma ar vienu ir slimnīcā, pārējie gaida mājās, kad mamma atnāks un pabaros,” saka Priedīte.
Ja bārenis vai mazulis no aprūpes iestādes nonāk slimnīcā, tad slimnīcai jānodrošina aukle vai pieskatītājs. Un, lai gan bērnu slimnīcā darbojas gan sociālie pedagogi, gan skolotāji, viņi ar bērniem strādā spēļu istabās. Būt klāt zīdainim diennakti nav viņu pienākumus, bet zīdaiņu auklīšu štatā nav.
“Laiku pa laikam mēs redzam, ka būtu vajadzīgas auklītes šiem bērniem. Mammas jau visvairāk, protams,” atzīst Pacientu sociālās aprūpes daļas vadītāja Indra Veismane.
Vienīgā izeja – piesaistīt brīvprātīgus palīgus. Kad Latvijas Televīzija aktualizēja šo jautājumu pirms dažiem gadiem, atsaucās vismaz 30 jaukas kundzes pensiju gados. Pēcāk palika dažas, bet nu vairs nav nevienas, kura gribētu mazuļus pieskatīt.
“Es gribu aicināt katru labas gribas cilvēku – nu, nāciet, ja jūsu sirds aicina!” saka Veismane.
Vecāku atbalsts ir viens no Bērnu slimnīcas fonda pienākumiem. Patlaban tur tiek veidota jauna brīvprātīgo kustība, un visi izgājuši arī apmācību.
“Mēs skatīsimies, kā tas darbojas. Ja darbosies, labi, ja nē – tad atliek tikai viens, veidot aukļu dienestu, un tas jau būs par naudu. Diemžēl atkal mūsu naudu, ziedotāju naudu…” saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Bet mazais puisēns no “Pļavniekiem” palātā vairs nav viens. Tagad viņu pieskata auklīte no sociālās aprūpes centra. Pirmdiena ir viņas brīvdiena, un viņa šurp atnākusi brīvprātīgi. Neviens viņai par darbu brīvdienā nemaksās. Otrs mazulis – mēnesi vecais – pirmdien ir izrakstīts un pārvests uz bērnunamu.
