Latvijas ārstniecības personu reģistrā ir aptuveni 300 psihiatru, no kuriem tikai 44 ir tādi, kas specializējušies tieši bērnu psihiatrijā. Vēl mazāk strādā valsts ārstniecības iestādēs – 34. Arī jauno mediķu, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar bērnu psihiatriju, nav daudz. Kā Tiesībsarga konferencē norādīja Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika,
šobrīd rezidentūrā par bērnu psihiatriem mācās tikai divi jaunie ārsti. Turklāt satraukumu rada esošo bērnu psihiatru vecums.
„Jāsaka, ka pensijas un pirmspensijas vecumā no 60-82 gadu vecumam bērnu psihiatrijā ir 19 no šiem 44 psihiatriem. Līdz ar to šī problēma paliek vēl aktuālāka, un jāteic, ka ir steidzīgi jāmēģina šos motivācijas instrumentus atrast un jaunus cilvēkus piesaistīt,” teica Dreika.
Veselības ministrijas pārstāve Līga Šerna konferencē pauda, ka cerība ir uz plānoto mediķu algu paaugstināšanu. Tas varētu kopumā motivēt arvien vairāk jauniešu kļūt par mediķiem, līdz ar to varētu augt interese arī par bērnu psihiatriju. Tikmēr bērnu psihiatrs un Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rezidentūras programmas bērnu psihiatrijā vadītājs Ņikita Bezborodovs vērsa uzmanību uz to, ka problēma nav risināma ātri. Par psihiatru var kļūt tikai piecu gadu laikā, tāpēc viņš cer uz izmaiņām, kas ļautu profesiju iegūt ātrāk.
„Tas risinājums, ko mēs šogad esam izstrādājuši un mums ir izdevies vienoties arī psihiatriem, narkologiem, bērnu psihiatriem, - ka bērnu psihiatrijai ir jākļūst par pamatspeciālitāti, kas ļautu samazināt apmācības laiku līdz četriem gadiem. Tas dod cerību, ka, ja notiks plānotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, tad no rudens mēs varētu uzņemt studentus un konkurēt par lielāku cilvēku daļu,” cer Bezborodovs.
Daudzkārt norādīts - ja psihiatrs ar bērnu būtu strādājis laikus, tad daudziem bērniem nebūtu jānonāk slimnīcās un jāārstējas jau tur. Tāpat eksperti atzina, ka bērnu psihiskie traucējumi ir kompleksa problēma, tādēļ visām pusēm savā starpā ir jāsadarbojas. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Līga Šerna uzskata, ka bērnu garīgo problēmu ārstēšanā jāiesaista arī, piemēram, ģimenes ārsti, kurus nepieciešams apmācīt.
„Šobrīd, ja ir bērni ar uzvedības traucējumiem, mēs netiekam galā ar viņiem, tad vienkāršākais veids ir aizsūtīt viņu uz slimnīcu. Un mēs zinām, ka vislabāk rezultātus var sasniegt, ja ar šo bērnu strādā ģimenē un ambulatori. Tāpēc mums šķiet vissvarīgāk attīstīt šo ģimenes ārstu institūciju. Jo ģimenes ārsts ir pirmais, kas saskaras ar šo pacientu, kas sniedz konsultācijas pacientu vecākiem,” stāsta Šerna.
Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds vairākkārt pauda, ka citās Eiropas valstīs ir daudz iestāžu, kur psihiatra palīdzību saņemt. Tikmēr Latvijā šādu palīdzību bērni saņem vien brīdī, kad nonākuši slimnīcā, bet ambulatorie pakalpojumi pieejami tikai lielajās pilsētās. Tādēļ svarīgi šobrīd veidot psihiatriskās palīdzības centrus, kur iedzīvotāji dzīvesvietas tuvumā varētu saņem gan psihiatrisko palīdzību, gan uz vietas konsultēties ar citiem speciālistiem.
