Paredzēts, ka Varšavas samitā apstiprinās iepriekš dalībvalstu aizsardzības ministru panākto vienošanos par Austrumu robežas stiprināšanu, izvietojot Baltijas valstīs un Polijā vienības, kurām būs ietvarnācijas - Kanāda, Vācija, ASV un Lielbritānija.
Cik tieši liels kontingents būs un kāds būs bruņojums, vēl noskaidros sarunās pēc lēmuma pieņemšanas. Ministrs arī atzina, ka šīs procedūras prasīs kādu laiku un NATO spēki neieradīsies Latvijā jau dažas dienas pēc samita.
Bergmanis atzina, ka šādu spēku izvietošana Baltijas valstīs ir simboliska un, protams, tā ir atturēšanas politika. Viņš arī norādīja, ka NATO ar spēku izvietošanu Baltijas valstīs nevis provocē Krieviju, bet reaģē uz to, ko Krievija sākusi darīt jau sen – tās aizsardzības budžets kopš 2003.gada trīskāršojies, tā veido militāro infrastruktūru un bāzes pie robežām, “mēs stiprinām savu drošību, mēs reaģējām, nevis otrādi”.
Jau ziņots, ka Kanāda apstiprinājusi, ka vadīs ceturto no NATO bataljoniem, kurus paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā. Kanādiešu karavīri būs bāzēti Latvijā, vēsta diplomātiskie avoti. NATO pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri alianses bataljoni, kas nozīmēs kopumā līdz četriem tūkstošiem karavīru.