Dienas ziņas

Iedzīvotājus neapmierina ūdens kvalitāte Cimdeniekos

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Balvu novadā – ceļa zīmes arī latgaliešu valodā

Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā

Balvu novads šobrīd ir vienīgais Latvijā, kur uz ceļa zīmēm viena otrai līdzās lasāmas norādes kā latviešu literārajā valodā, tā latgaliešu rakstu valodā. Atklājot pirmo robežas ceļazīmi, iebraucot Balvu novadā no Gulbenes puses, tās idejas autori uzsvēra, ka piedzīvots tiek vēsturiski unikāls notikums. Jaunās ceļa zīmes ir oficiāli apstiprinātas arī valstiskā līmenī.

Iebraucot Balvu novadā, līdzās norādei latviešu literārajā valodā "Balvu novads" turpmāk robežas ceļa zīmes rotās arī uzraksts  latgaliešu rakstu valodā "Bolvu nūvods". Šādu zīmju uzstādīšanas iniciators ir Nemateriālā kultūras mantojuma centra "Upīte" direktors Andris Slišāns, kurš atklāj, ka ir izdevies piepildīt tēta – Antona Slišāna – sapni. Pirmie mēģinājumi uzstādīt ceļa zīmes arī latgaliski bijuši vēl laikā, kad pastāvēja Viļakas novads, taču nesekmīgi.

"Tur ļoti nenāca pretī mums "Latvijas Valsts ceļi". Nekā nesaskaņoja. Mēs pat juristu Agri Bitānu iesaistījām, un tāpat mums nesanāca saskaņot. Un tad, kad jau izsludināja un apvienojās novads, jau sāka strādāt novads, tad viņi uzklausīja mani un ļoti ātri noreaģēja. Vajadzēja tagad vai nekad!" stāstīja Slišāns.

Atjaunotās Latvijas vēsturē Balvu novads ir pirmais, kur uz autoceļiem uzstādītas jau trīs no kopskaitā piecām oficiāli apstiprinātajām ceļa zīmēm gan latviski, gan latgaliski.

Būtisks atspēriena solis tam bijis šovasar Saeimā pieņemtais Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtais Latviešu vēsturisko zemju likums kultūrvēsturiskās vides un identitātes saglabāšanai un attīstībai.

"Valsts valodas likumā jau kopš tā pieņemšanas 1999. gadā, ja nemaldos, tātad vairāk nekā 20 gadus ir rakstīts, ka valstij ir pienākums, tātad arī pašvaldībai ir pienākums rūpēties par latgaliešu rakstu valodas kā latviešu valodas paveida saglabāšanu un attīstību. Latviešu vēsturisko zemju likums, kur, ja nemaldos, 4. panta 8. daļā arī vēlreiz detalizētāk tiek uzsvērts valsts un pašvaldību pienākums rūpēties arī par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, tajā skaitā arī uz ceļazīmēm," teica Balvu novada domes deputāts Aldis Bukšs (Jaunā konservatīvā partija).

Vietējie iedzīvotāji cer, ka līdz ar jauno robežas ceļa zīmju uzstādīšanu tiks celta arī latgaliešu pašapziņa.

"Mūsu pašapziņa ir gadu desmitiem nicināta bijusi padomju laikos, un arī tagad tā ļoti grūti palēnām atgriežas. Piemēram, Atmodas gados, astoņdesmito gadu beigās, kad es biju students, sanāca kopā pirmās latgaliešu biedrības un tad pacēla jautājumu, vai mēs drīkstam lietot jēdzienu "latgaliešu valoda". [Bija iebildumi] ka tas ir politiski bīstami, ka tā nevajag. Bet tie laiki sen aizgājuši. Tā ir cerība, ka Balvu novads būs paraugs pārējai Latgalei," sprieda Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.

Valodnieks Valts Ernštreits norādīja: "Droši vien, ka tam visam vajadzēja parādīties ātrāk, bet tā galvenā lieta ir, manuprāt, ka šobrīd ir sākušās tādas lielākas pārmaiņas sabiedrībā. Ir daudz vairāk izpratnes parādījies par to, ka katra kultūras izpausme, kas ir latviešu kultūras daļa, katra ir vērtība. Un arī katrs valodas paveids ir vērtība."

Šobrīd novada robežas ceļa zīmju kreisajā pusē vēl atstāta tukša vieta, kur jau tuvākajā laikā tiks pievienots jaunais apvienotā Balvu novada ģerbonis. Iedzīvotāju aptauja par piemērotāko ģerboni jau noslēgusies, taču tas vēl jāapstiprina Heraldikas komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt