Panorāma

Tīģera Augusta izklaides

Panorāma

LIC gandrīz visi pacienti elpo papildu skābekli

Aizvien biežāk slimnīcā ieved novēloti

Baidoties no Covid-19, aizvien biežāk slimnīcā ieved novēloti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bailes inficēties ar Covid-19 un maldīgs iespaids, ka slimnīcā ārstē tikai Covid-19 skartos, ir divi galvenie iemesli, kādēļ pieaug to pacientu skaits, kurus slimnīcās ieved novēloti. Ārsti uzskata, ka agrāk atceltie izmeklējumi un konsultācijas tagad sāk smagi atmaksāties. Un ielaisto slimību dēļ pacienti slimnīcās pavada pat divas un trīs nedēļas agrāko septiņu, astoņu dienu vietā.

Viena neatliekamā palīdzība pēc otras piebrauc pie Rīgas Austrumu slimnīcas neatliekamās palīdzības centra. Atvestie nav Covid-19 pacienti, bet cilvēki, kuriem smagi saasinājušās hroniskās vainas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis skaidro: “Tagad ir dekompensējušies, viņi ir kļuvuši akūti, jo, normālas medicīnas aprūpes sniegšanas kontekstā runājot, medicīna nav bijusi nu jau vairāk nekā gadu. Un, protams, pacienti sistēmā ir uzkrājušies. Īpaši iekšķīgo slimību gultu noslodze ir pieaugusi, un šur tur mēs esam nodaļās izvietojuši vēl papildu gultas.”

Paralēli tam nemazinās arī Covid-19 pacientu plūsma. Rīgas Austrumu slimnīcā reanimācijas gultu noslodze ir nedaudz virs 70%, vidēji smagiem pacientiem – stabili virs 80%.

Tos, kurus ieved ar hronisku kaišu paasinājumu, ārstē ilgāk, jo parasti saasinājums izsaucis vairāku slimību uzliesmojumu.

Pacientu stabilizēšana prasa laiku, norāda Haralds Plaudis: “Tie pacienti ir, kā likums, gados. Un tās nav dažas dienas – tās var būt arī 10 dienas vai pat divas nedēļas, kad šiem pacientiem ir jāatrodas stacionāros, jāsaņem nopietna ārstēšana. Un, protams, ja tā var teikt, tā gulta tiek “bloķēta”.”

Iemesls vērsties pie ārsta novēloti esot bailes no iespējamās saslimšanas ar Covid-19. “Ir šāds viedoklis, ka slimnīcas nav drošas un ka šeit ir Covid-19 perēkļi,” atzīmē Plaudis.

Šāds uzskats ir ļoti liela problēma, uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga, ja cilvēki viens otram iesaka nedoties uz slimnīcu, domājot, ka tur nav droši.

Stradiņa slimnīcas pārstāve norāda, ka

daudzus ietekmē arī sociālajos tīklos cirkulējošās viltus ziņas par to, ka ar citām kaitēm meklēt palīdzību nav vērts.

Viņa stāstīja: “Tie galvenie mīti sabiedrībā joprojām ir ļoti dzīvi! Kāds ir galvenais mīts? Ka mēs “strādājam tikai ar Covid-19 pacientiem, pārējos sūtām tālu prom, nevienu neārstējam, slimnīcām tas ir izdevīgi”. Tas absurds ir labi vērojams īpaši sociālajos tīklos.  Mēs joprojām dezinficējam, testējam personālu, atkārtoti testējam pacientus, lai izvairītos no iespējas inficēties. Slimnīca ir droša vide! Tāpēc nevajag baidīties!”

Arī Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka krasi samazinājies to gadījumu īpatsvars, kuros ar Covid-19 inficējas slimnīcā. Vēl pērnā gada nogalē tie bija 16,7% no visiem inficēšanās gadījumiem, bet tagad 1,1%.

Tādēļ mediķi aicina neatlikt vizītes vai izmeklējumus. 

“Mums nav viegli, mums ir grūti, bet jo jūs savlaicīgāk pie mums vērsīsieties, jo vieglāk būs problēmas novērst,” uzsvēra Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Lielajās slimnīcās strādā visas nodaļas, taču vairākās ir samazināts darba apjoms, jo mediķi turpina strādāt arī Covid-19 nodaļās.

Ilze Kreicberga skaidroja: “Faktiski vaļā ir viss, bet ja mums ir vairāk smagi slimu pacientu, mums ir vairāk personāla tur vajadzīgs.”

Redzot, cik daudz iestājas hronisko slimību pacienti akūtā stāvoklī, slimnīcās paredz grūtu vasaru.

Būs daudz darba un smagi slimi pacienti ar ielaistām saslimšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti