Viņš stāstīja, ka nejūt tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) spiedienu lietu izskatīšanā. Tomēr ir citas domstarpības.
"Mēs ļoti dažādi redzam tiesu sistēmas un tiesu vietu varas dalīšanas mehānismā," sacīja Strupišs. Proti, viņš vēlētos, ka tiesu vara atbrīvojas no izpildvaras ietekmes, bet ministrs šādu iespēju neredz. Par šo turpinoties diskusijas.
Strupišs stāstīja, ka pagājušajā gadā, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem, Augstākā tiesa strādājusi normāli. Kopumā izskatīts vairāk lietu, nekā ienāk, līdz ar to uzkrājums ir mazinājies. Pēc Strupiša teiktā, arī kasācijas instancē nonāk mazāk lietu. Tas liekot domāt, ka ir apmierinātība ar apelācijas spriedumiem.
Vienlaikus Strupišs kritizēja digitālās sistēmas "e-lietas" ieviešanu. Par trūkumiem ziņots jau iepriekš. Lietu materiāli tiekot uzglabāti arī papīra formā. "Šķiet, ka gribēšana aizskrējusi pa priekšu tehniskajām iespējām," par sistēmu sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Runājot par lietu izskatīšanas laiku, Strupišs uzsvēra – 95% jau tiek izskatīti normālos termiņos, bet ir atsevišķas lietas, kur ir daudz iesaistīto un viņi nenāk uz sēdēm. Pēc tiesas priekšsēdētāja domām, to varētu risināt likuma grozījumi, ka policija var ar piespiešanu atvest cilvēkus uz tiesas sēdēm.
Par tiesu sistēmas nākotni Strupišs sacīja, ka finansējumu vajadzētu tiesu atbalsta personāla stiprināšanai. Savukārt tiesnešu daudzums Latvijā esot pietiekams, iespējams, pat pārāk liels, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un ienākošo lietu daudzumu.
